Tas ir jokaini, cik reizēm dīvainas un nesaistītas lietas reizēm pēkšņi sasaistās kopā un rada pilnīgi negaidītas emocijas.
Šorīt pustumsā sēdēju pustukšā vannā, skatījos video par armijas tehniku un tas domas aizveda pie bērniem, pie tā, ka es nespēju viņiem sniegt labu bērnību, lai gan paša bērnība bija tālu no tā, ko mazajam cilvēciņam gribētos. Ka nespēju saņemties viņus gtavot nākotnei, lai gan zinu cik ir briesmīgi kad ikdienā man nav ne jausmas par savu nākotni. Tas ļoti saskumdināja.
Gribēju nomierināties un aizbēgt ar mūziku, bet pilnīgi nejauši uztrāpīju uz to, kas šīs emocijas tikai pastiprināja. Tā tur sēdēju, klusi tecināju asaras, kuras nomaskējās vannā vēl palikušajā ūdenī.
Tā laikam bija pirmā reize, kad raudāju, kopš gada sākumā skatījos filmu Love, kurā vairākas epizodes mani destabilizēja uz vairākām dienām.