tritons (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} tritons) rakstīja,@ 2019-08-13 17:32:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
| Mūzika: | A Perfect Circle - The Noose |
Padarījis darbiņus, nedaudz salijis un nedaudz noguris, es sēžu izgāzies uz sava dzelzs rumaka pļavas malā. Pilsēta ir tuvu, bet tās skaņas - patālu. Spīd saulīte un liekas, ka šodien pat nekas īpašs vairs nebūs jādara. Atbrīvojot savilkto prātu, arī daudzās ikdienas domas pazib apkārt kur nu kurā. Un galvā ienāk miers. Tas jaukais miers bez domām. Bet tas ir mānīgs miers. Tas ir miers uz mirkli. Aiz šī miera, dziļi dzīlēs slēpjas maza balstiņa. Maza, bet pārliecinoša.
"Tu nekam nederi", viņa man saka. "Ej sevi nogalini."
"Tu tā pat nekad nespēsi izlīst no savas darba bedres. Būsi kā tie kolēģi, mirušām acīm, klusi, bez prieka."
"Tu esi slikts tētis. Tu iesiti meitiņai. Tu viņiem nevelti gana daudz laika." Tā laikam ir balstiņas trumpja kārts.
"Visas Tavas mīlestības ir īstas tikai uz mirkli, vai ne? Tu tā vai tā būtu iesprūdis ar kādu, kurā pēc laika viltos."
"Un Tu palie resns. Un Tu to sāc pamanīt. Es zinu, ka tā ir. Un gan jau to pamana citi. Un citas."
Un reizem tai ir tik grūti iebilst, ka gribas raudāt.
