Vecākas sievietes
     Man patīk manāmi vecākas sievietes. Viņām ir šīs jaukās nepilnībiņas. Nopietnā, bet saistošā gadu dotā pieredze. Šie mīlīgie nolietojumi, kas liek vēlēties par viņu nedaudz parūpēties un būt blakus lai ar tiem varētu mielot acis. Viņām bieži ir daudz dzimumzīmītes vai tik brūni nosauļota āda, ka tā savelkas nelielās mīlīgās krociņās, vai garie nedaudz viļņotie mati, vai vienmērīgie mīkstumiņi, kuros mēdz iespiesties veļas lencītes un dot vairāk degvielas iztēlei. Šīs lietas bez šaubām šķiet tādas kā sociāli nepieņemamas un vairumam nepatīkamas, bet laikam tāds ir mans lāsts. Man vienkārši patīk sievietēs šādas samērīgas nenozīmīgas niansītes, no kurām ir grūti novērst acis, bet ir grūti arī uz tām skatīties, baidoties, ka nepieķer. Man ir ļoti bail, ka nesapratīs manu skatienu. Vai arī sapratīs pārāk labi.
     Šodien uz krustojuma devu ceļu mašīnai, ļaujot tai izgriezties man priekšā. Tikai jau tai sākot kustēties pamanīju, ka pie stūres ir sieviete līdzīga manis aprakstītajam. Ap 50 gadiem, šķietami noguruma saburzītiem, pagariem matiem. Viņa paskatījās uz mani acīs, sāka celt roku lai it kā pamātu tipisko acumirklīgo "paldies" žestiņu, bet tā lēnām pielika pašus pirkstu galus sev pie lūpām it kā gribētu man sūtīt gaisa skūpstu, bet uz mirkli tā sastinga man skatoties acīs un lēni ripinoties uz priekšu. Tajā brīdī man likās, ka es ļautu viņai ar mani darīt ko vien viņa vēlētos. Šādi brīži uzlabo dienu.
     Arī veikaliņā pie mājas ir tāda smaidīga kasiere gados virs piecdesmit. Lai gan viņa ir krievvalodīgā, viņai ir gari mati bez kādām čolkām vai citām biežām krievu muļķībām. Viņai ir jauks ieapaļš puncītis. Viņa nebaidās arī reizēm uzvilkt kādu atsedzošāku jaciņu un tad es nezinu vai es jūtos neērti vairāk tā dēļ, ka negribu lai pieķer, ka skatos uz viņas izgriezumu vai tā dēļ, ka man patīk šajā izgriezumā viņas atklāto krūšu krunciņas un kustības, kuras šķietami liek nojaust, cik tās ir mīkstas un šūpīgas.