sniedziņaina apcerīte
par spīti tam, ka ir jau pāri 2iem un mans summary nav vēl pat pusē, man ir tāda mīlīga noskaņa (kā es rīt par šito ņirgāšos, klanīdamās lekcijās).
šodien pieliku punktu jaungada svinēšanas variantu iztirzājumam, saņēmu arī izvarošanas piedāvājumu (manis kā izvarotājas lomā). laikam dzīve iet uz augšu. lol.

nākas secināt, ka man laikam ir kaut kāds fetišs uz biezām grāmatām, man patīk pirkt tādas un ik pa brīdim viņas paglaudīt.

vēl arvien nāk smiekli par savu referātu filozofijā, bet, ja Daberta prasībās ir tādas pašas kā viņa pasniegšanas stils, gan jau būs labi.
šodien biju uz 3. filozofiju šogad, pāragri nopriecājos, ka beidzot pilnībā izbaudīšu Daberta šarmu visas lekcijas garumā, jo maniem labajiem nodomiem atkal nebija lemts piepildīties, miegs bija stiprāks par mani (tās pašas filozofijas dēļ, ar kuru izklaidējos līdz 7iem rītā).

šodienas komunikāciju vēlme rada aizdomas par nelielu jūgšanās stadiju. un vispār atkal sāku pievērsties citiem, ne tikai sev. nudien aizdomīgi.
un īstenībā nebūtu nemaz slikti, ja geju aizvietotu sniedziņš, skan tik mīlīgi debīli. mīlīgs debīlisms mani nedaudz pārņēmis, un šis nav vienīgais pierādījums, es pat zīmēju sev peintā ragus un Rūdolfa degunu. un manus jokus nesaprot. stulbie sniedziņi.