par induced emocijām: jep, bet tas strādā abējādi. dažkārt tu pamosties un esi, like, omg, es tikko redzēju kaut ko tik kolosālu, bet es neatceros, kas tas bija, jo palikusi tikai noskaņa un kkāda imagery galvā ar krāsām.
par sāpēm: man ir bijis tā, ka es pamostos un man vēl aizvien sāp galva, tā, it kā man tikko kāds pa to būtu sitis prior to waking up, bet tā ir bijis kopā tikai divreiz. tas ir visai savādi.
mans mīļākais sapnis, savukārt bija tāds, ka: (incoming blāķis)
es nosapņoju, ka guļu savā gultā un pamostos no tā, ka kāds sit pa manām ārdurvīm, es biju terrified, jo bija tāda nemiera sajūta, ka tūliņ notiks kaut kas briesmīgs. es paņēmu kaut kādu kātu, kurā iesprauž tos ruļļus, ar kuriem krāso sienas (jo manā guļamistabā tāds ir) un lēnām devos cauri gaitenim uz ārdurvju pusi. es ļoti piesardzīgi tuvojos ārdurvīm, un kad biju ticis līdz tām, lēnām palūkojos ārā pa actiņu un ieraudzīju trīs vīriešus kāpņu telpā, kuri skatījās uz manām un pamīšus sita arī pa manu kaimiņu durvīm. viņi izskatījās pēc kkādiem gestapo, kuri nakts vidū tagad visu manu apartment building grib izraut no gultām un aizvest kkur. es redzēju, ka pa kāpņutelpas kāpnēm devās augšā vēl citi vīri - lauzties iekšā arī augstākos stāvos.
es katījos un pēkšņi tas vīrietis pie manām durvīm izvilka cirvi, atvēzējās un mauca pa durvīm. es atsprāgu nost un nokritu uz zemes un redzēju, kā cirvis iecērtas durvīs. mazliet vēlāk es pamodos.
es pamodos savā gultā. viss bija tieši tāpat, kā sapnī - tumšā istaba, tieši tādās pašās krāsās, visi objekti stāvēja tieši turpat un (!) man kāds piezvana pie durvīm. XD
and I have to go through *all that* again. es daru tieši to pašu, es pieceļos, paņemu to krāsojamo kātu un lēnām eju cauri koridoram uz ārdurvju pusi. needless to say, I was in a state nothing short of panic, kad es liecos klāt durvju actiņai, bet tur neviena nebija. varbūt es to durvju zvanu nosapņoju, bet iziet cauri visam tam, ko tikko nosapņoji, precīzi tādiem pašiem soļiem, looking back, bija ellē episki. mhm.