liigo
šķiet, ka dzīvojot pie dabas ir kaut kāds laicisks slieksnis, kuru pārkāpjot, diezgan krasi pamainās kopējais stāvoklis/aina. tam droši vien arī ar socializēšanos bija sakars, bet trešajā dienā ieslēdzās kaut kāds cits ritms, bloki mazliet pārkārtojās. ļoti patīk, kad šādi sašūpo. pienākumus neskaitot, uz Rīgu īpaši atpakaļ nevilka, bet laikam jābūt tai harmonijai, kur liksies.