par ķirbjiem

Nu tad dēls
ja par padomiem runājam
vislabāk ir stādīt ķirbjus
dzīvē viss notiek vienreiz
bet ķirbji aug katru gadu no jauna.

Un tad
ja par reizēm runājam
ķirbis nav nekāda mellene
dzērvene – ņem ķirbi klēpī
nes mājās ar pilnu spaini

Un vēl
ja reiz par klēpjiem
par auglīgiem dāsniem augšup ceļošiem
klēpjiem runājam
ķirbis neprasa daudz
tas pārtiek no mēsliem
ko gada laikā var
sastrādāt.

Nu redzi
ja par prasībām runājam
ķirbim atšķirībā no draugiem
nav cerību izbēgt no naža.

Bet ļauži arī
nav pērnie. Zini
ir tāda suga
nemaz nelīdzinās ķirbjiem -
mīkstā masa tiem visriņķī un apkārt
lipīga drebošu sēkliņu sistēma
kuras vidū varbūt slēpjas
miza
cieta un kodolīga.

To labāk izpētīt mājās vienam
pārāk ilgi glabājot ķirbi
uz skapjaugšas.
Nav nekas patīkams
bet ko gan tu zaudēsi
varbūt vienīgi ķirbi skapi
un lupatas.