pēdējā mēneša laikā man ir bijuši trīs sapņi, kuros: viena vai otra iemesla dēļ, es tuvojos sunim, tad es to paglaudu, tas ar zobiem sakampj manu plaukstu un nelaiž to vaļā - ja roku rauju ārā, tas sakož spēcīgāk un nelaiž. šķiet, ka esmu pavadījis - par sapņiem runājot - kādu bezjēdzīgu stundu, atrodoties spriedzē, kurā nevaru saprast, vai dzīvnieks man roku nokodīs vai nē. par iepriekšējām divām reizēm esmu izklaidīgi aizdomājies, ko tad tas, diez, nozīmē, taču šonakt izlēmu - pietiek. ļāvu rokai slīdēt dziļāk dzīvnieka mutē, un man par lielu pārsteigumu, ņemot vērā, ka beigās mana roka bija dzīvniekam mutē līdz elkonim, kas - man šķita - varētu tam sagādāt kaut kādu diskomfortu, viņš to tik un tā neatlaida. būtībā es šonakt šādi kņupus pavadīju kādas 20 minūtes, līdz jutu, ka dzīvnieks sāk nogurt, un velkot roku ārā pa kreiso mutes kaktu (dzīvnieks bija diezgan liels), redzēju, ka tas pamazām izdodas. bija viens brīdis, kurā sajutu, ka suns nogura un viņa ķermenis vairs nebija tik sasprindzis - tad zināju, ka ir cauri. strauji izrāvu roku ārā un suns saļima uz zemes kā lupata. tad piepeši no aizkadra parādījās kāds cits cilvēks (varbūt saimnieks), kura skatienu tā arī nenotvēru, jo pamodos. pamodies konstatēju, ka gulēju uz rokas, kura kaut kādā savādā āķī bija man aiz muguras.