tors ([info]tors) rakstīja,
@ 2015-05-26 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es reizēm domāju, kāpēc šeit vairs tik bieži nerakstu. Reizēm es piesēžos ar lusti ko uzrakstīt, bet tad paceļas kaut kāds bloks, un luste pazūd.
No sākuma es beidzu rakstīt, jo man gribējās slēpt sevi no citiem, it kā apdedzinoties atrāvos. Grūti to paskaidrot, bet bija kaut kāda šāda vēlme, bet tas bija jau kādu laiku atpakaļ. Varbūt paša domas ieguva jaunu, personīgu raksturu.
Nebija tā, ka man vairs nebija ko teikt uz āru, drīzāk šķita, ka tas, kas man ir sakāms, to mans tuvākais sociums nav pelnījis lasīt. Tieši – lasīt. Man gribējās pārcelt visu savu komunikāciju uz dzīvi, in person. Ja kādam interesē, kas jauns, tad tiekamies. Un otrādi. Jo lielā mērā man šķiet, ka šeit, tāpat kā jebkurā citā publiskā portālā, tu rēķinies ar to, ka kāds to domu izlasīs. Nu, un cilvēki tam pārsvarā liek šādu pagriezienu. Kaut ko uzraksta, bet kad satieku dzīvē (tos, kurus pazīstu), tad akurāti tā jau nebija domājis un ciba ir tāda melnā grāmata, kur tiek ierakstīti gaistoši emocionālie stāvokļi vai to pēkšņi uzplaiksnījumi, galvenokārt – prieks, dusmas vai skumjas.
Laikam jau es pats sevi pieķēru darām tieši to pašu. Kur agrāk es impulsīvi par kaut ko raizējos vai priecājos, tagad man tas emocionālo svārstību spektrs ir tāds plakanāks un man neceļas roka rakstiski gruzīties, jo saprotu, ka tāpat pāries, un tad, kad šo dimensiju no ieraksta atņem, tad paliek tikai tas sociālais moments „Hi!”, ko es varētu tieši tā arī pateikt and be done with it. Sajūsmas vai dusmu pilni izsaucieni, šķiet, nogrimst starp visu pārējo šejienes murdoņu. Kāda tam jēga. Laikam vienkārši dodu priekšroku dzīvam cilvēkam, jo kā priecāties, tā dusmoties ir foršāk ar cilvēku pretim.
Vienlaicīgi arī saprotu, ka tur jau nav pretruna – raksti cibā un pamīšus tiecies, right. Un tomēr. Tas kaut kā nav tas pats. Stulbi. Godīgi sakot, tāpat ir baigi maz iemeslu tikties pēdējā laikā. Un, kad tiecies, tad šķiet, ka kaut kādiem ārējiem procesiem un pienākumiem par spītu, tomēr esam viens otram atraduši laiku un iemeslu. Un šī momenta dēļ vien vienmēr kaut kā šķiet tā vērts. offtopic


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?