Galma Āksts ([info]torch) rakstīja,
@ 2010-05-08 14:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Capital G
Alkatība. Greed.

Skatos seriālu Hustle un viņi tur par saviem upuriem izvēlas alkatīgus cilvēkus. Mantkārīgus, mantrausīgus.
Un tad es iedomājos, ka mums visiem ir sapņi un, neliegsimies, visi (nu katrā ziņā daudzi) gribam būt bagāti, turīgi utt. Tātad tas ir viens no sapņiem. Un vienmēr mums stāsta, ka ir jādzīvo tā, lai savus sapņus piepildītu, vai vismaz censtos tos piepildīt.
Tad nu man radās doma/jautājums - kurā mirklī sapņu piepildīšana (naudas pelnīšana) kļūst par alkatību, apsēstību. Kad apstāties? Jeb kādus līdzekļus izvēlēties, lai tiktu pie sapņiem?

Un vai alkatība ir tikai naudas izteiksmes sapņu realizācija vai tomēr arī cita sava ego apmierināšana?

Protams, es nerunāju par šlosēru, šķēli, kalvīti (speciāli rakstu ar mazo burtu, jo viņus necienu nemaz) un citiem īpaši nekaunīgiem tirliņiem, bet gan par cilvēku, kas, iespējams, ir veiksmīgs biznesmenis, ar iespēju pelnīt (un pelnīt daudz). Kurā mirklī tā binzesošana kļūst par alkatību?

Kur ir robeža?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Labs jautājums
[info]ritvars
2010-05-08 21:21 (saite)
Kad tu pelni, darīdams cilvēkiem ļaunu, ne labu. Jo brīvā tirgū tu pelni, ja piedāvā cilvēkiem ko labu, derīgu, vajadzīgu. Lieku, dārgu, mēslu brīvā tirgū nepārdosi, jo cilvēki neļaus sev kaitēt. To var vienīgi uzspiest ar valsts palīdzību, kā dara visādi šlosēri, šķēles, kalvīši.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?