pļurkstēju te ar bez_sakars par saviem garadarbiem ar atskaņām, un atcerējos, ka man iekš tel. ir pierakstīts viens sen nepabeigts darbs, kam uznāca radošais ejot pie burunduks uz dz.d.
Šķiet, ka tā arī nekad nepabeigtu, bet tikko nolēmu piedzejot arī beigas
Sajutis es naidu viltu,
Gāju apgānīt es tiltu.
Paņēmis es rokās kluci,
Raidīju uz tilta pusi.
Vilciens brauca pāri tiltam,
Mērķis bija klucim siltam.
Sajutuši, ka nav labi,
Vilcienu glābj tilta stabi.
Elektrisko strāvu raida,
Zilus brīnumus no gaisa gaida:
Trieks man ar voltiem tūkstot's,
Un es kļūšu viegli rūgstošs
Rezultāts ir visai gaidīts -
Sūds pa stabiem tiek tur šķaidīts.
Vilciens atraujas ar strāvu,
Eju mājās seju bālu.