Atceros, ka, kādreiz strādājot par sisadimnu/tečsuportu palīdzēju vienam userim ar parolēm. Useris bija useris vārda tiešākajā nozīmē, taču jamais bija diezgan jauns džeks - kādu gadu tik vēcāks par mani. Es toreiz vēl mācījos otrajā kursā.
Nu lūk, un viņš to paroli tur domā un es šamam saku, lai raksta tādu, ko atcerēsies un ja nu kas tad, lai pieraksta hintus uz lapiņas.
Pēc brīža redzu, ka uz lapiņas tiek uzskricelēts "L _ _ _ _ _ S" un ar savu ziņkāro aci redzu, kā pa tastatūru uzklabinās burtu virknējums "LAIMĪGS". Likās tik feini, ka vienkāršs jauns cilvēks var justies tā, ka pirmais vārds, kas nāk prātā ir "laimīgs". Pie mūsdienu pasaules, kad visiem vienmēr kaut kas trūkst, kad cilvēki tik zina kā burkšķēt un būt neapmierināti ar apkārtējo vidi, citi jūtas laimīgi.

Un šo es vienmēr atceros klausoties Pienvedēja Piedzīvojumi - Laimīgs