Alda Godbezda vēstule Krišjānim Gariņam

Es, Latvijas nākamais, jau bez pāris minūtēm esošais premjerministrs, Lāčplēša dēls, Saules un Mēness brālis, Dieva pilnvarotais un vietvaldis Latvijas zemē, Tukuma, Talsu, Ventspils, Liepājas, Saldus, Jelgavas, Bauskas, Siguldas, Cēsu, Limbažu, Valmieras, Alūksnes, Madonas, Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Jēkabpils, Ogres un Rīgas valdnieks, nepārspēts apspiesto aizstāvis, maratonu ikdienas skrējējs, svaru stieņa cēlājs un zemē nolicējs, neatkārtojams pavārs, katra un katras mīlētājs, neviena neuzveikts jurists, zelta atslēgas turētējs, nepiekāpīgs senču tradīciju sargātājs, paša Dieva aizbilstamais, kristiešu, budistu un neticīgo, latviešu un krievu cerība, spēcinājums un mierinājums, uzurpatoru bieds, pavēlu tev, Krišjāni Gariņ, padoties tautas un manai gribai aiz laba prāta un bez kādas pretestības un izčabēt no zemes virsas.

Nākamais premjers Aldis Godbezds

Krišjāņa Gariņa atbilde Aldim Godbezdam

Krišjānis Gariņš Aldim Godbezdam

Tu, nākamais premjer, latviešu līkcepure rozā, un velnu maigais mīlniek, un paša Nelabā pakalpiņ! Kāds tu ellē apspiesto aizstāvis, kad nespēj no pils izsaukt tur neesošu prezidentu! Ko muļķi savos prātos prāto, ar to tu pa pasauli kāto! Nebūs tev, tēva pamestais, sargāt tradīcijas un likt kādam cerēt, tavas valdīšanas es netikvien nebaidos, bet uz poda par to iesmejos - IQ olekti es lieku tev klāt, un nekā neatrodu! Un lieku uz tevis mīksto!

Tu esi Tukuma sīnis, Talsu simtlatnieks, Ventspils liekēdis, Liepājas kleists, Saldus nariks, Jelgavas hariks, Bauskas bamslis, Siguldas muldētājs, Cēsu nevarelis, Limbažu dīcējs, Valmieras nelga, Alūksnes zaglēns, Balvu recidīvists, Madonas amplis, Ludzas mūdzis, Rēzeknes trakulis, Daugavpils pacančiks, Jēkabpils dīkdienis, Ogres zābaks un Rīgas kauns, visas Latvijas un pasaules pamuļķis, paša nešķīstā dzemdinājums un mana apava zole. Arumains purns tu, dirsas cauruma mīkstums, izglītības, saprāta un inteliģences nesakropļotais, es lieku uz tevis mīksto!

Lūk, tā Krišjānis Gariņš atbild tev, slienu savēlum! Un neviena latvieša cūku tu nedabūsi ganīt! Ar šo es beidzu, jo muļķim dāvāt pārāk daudz vārdu ir tas pats, kā no kalniem pēc sērkociņiem nokāpušajam parādīt šķiltavas: vēl izlems palikt... Mēness debesīs, upes uz zemes, un prāts aiz pieres!