tominja_opiitis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} tominja_opiitis) rakstīja,@ 2011-08-16 09:56:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Un vēl pasakiet, ka tas Adobe Flash nav mēsls!
Izrādās, ka Google vienreiz bija pieriebies uzklausīt lietotāju sūdzības par Google Chrome pārlūkprogrammas (kuras Windows versijā, kā zināms, Adobe Flash atbalsts ir integrēts jau pašā instalācijā) nestabīlo darbību un uzkāršanos.
Pēdējos pāris mēnešus, Google ir analizējis savas pārlūkprogrammas darbošanos kā pa celmiem, un ir nonācis pie slēdziena, ka vaininieks lielajā vairumā gadījumā ir tieši Adobe Flash spraudnis. Bet tālāk seko pats interesantākais -- Google ir atlasījis apmēram 20000 SWF failus (tas pats Flash), un vairākas nedēļas šos failus ir izpildījis uz 2000 procesora pudura standarta un nestandarta situācijās.
Rezultāts -- aprakstīti 400 unikāli gadījumi, kad tieši SWF fails noved pie pārlūkprogrammas uzkāršanās (ok, Google Chrome gadījumā -- uzkaras nevis pārlūkprogramma, bet tikai attiecīgā cilne). No šiem 400 gadījumiem tika atvasinātas 106 Flash drošības problēmas (tās ir nodotas Adobe, un publiskajā telpā to apraksts neparādīsies). Interesanti, ka pati Adobe, kam teorētiski vajadzētu savus produktus testēt, nebija spējīga konstatēt sava produkta brāķainumu tik milzīgos apmēros.
Un vēl pasakiet, ka pasaule nepaliks labāka, kad ar Flash reklāmām pārbāzto saitu vietā atnāks elegantas HTML5 reklāmas, kuras pārlūkprogramma apstrādās dabiski, un kura izpildīšanas kvalitāti garantēs pati pārlūkprogrammas izstrādātājkompānija, nevis visi būs spiesti gaidīti, kamēr trešās puses programmētājkompānijai labpatiksies salabot savas ne vairs kļūdas, bet kliedzošus drošības caurumus.
Tie, kas nezin, kas ir HTML5, var apskatīt šo saiti: http://dev.sencha.com/deploy/css3-ads/
Visinteresentākie rezultāti ir tad, ja FireFox pārbauda procesora noslodzi (un liela noslodze nereti liecina par kleinu vai kā citādi problemātisku kodu) eksponējot vienu un to pašu banneri HTML5 un Flash versijās:
pirmajā gadījumā, procesora noslodze ielādes mirklī 28% un RAM 54968,
otrajā gadījumā, procesora noslodze ielādes mirklī 43% un RAM 72890.
Nu i nafig mums vajag caurumainu bildīšspēlmeni, kas rij par 53% vairāk procesora resursu un par 75% vairāk RAM.
Izrādās, ka Google vienreiz bija pieriebies uzklausīt lietotāju sūdzības par Google Chrome pārlūkprogrammas (kuras Windows versijā, kā zināms, Adobe Flash atbalsts ir integrēts jau pašā instalācijā) nestabīlo darbību un uzkāršanos.
Pēdējos pāris mēnešus, Google ir analizējis savas pārlūkprogrammas darbošanos kā pa celmiem, un ir nonācis pie slēdziena, ka vaininieks lielajā vairumā gadījumā ir tieši Adobe Flash spraudnis. Bet tālāk seko pats interesantākais -- Google ir atlasījis apmēram 20000 SWF failus (tas pats Flash), un vairākas nedēļas šos failus ir izpildījis uz 2000 procesora pudura standarta un nestandarta situācijās.
Rezultāts -- aprakstīti 400 unikāli gadījumi, kad tieši SWF fails noved pie pārlūkprogrammas uzkāršanās (ok, Google Chrome gadījumā -- uzkaras nevis pārlūkprogramma, bet tikai attiecīgā cilne). No šiem 400 gadījumiem tika atvasinātas 106 Flash drošības problēmas (tās ir nodotas Adobe, un publiskajā telpā to apraksts neparādīsies). Interesanti, ka pati Adobe, kam teorētiski vajadzētu savus produktus testēt, nebija spējīga konstatēt sava produkta brāķainumu tik milzīgos apmēros.
Un vēl pasakiet, ka pasaule nepaliks labāka, kad ar Flash reklāmām pārbāzto saitu vietā atnāks elegantas HTML5 reklāmas, kuras pārlūkprogramma apstrādās dabiski, un kura izpildīšanas kvalitāti garantēs pati pārlūkprogrammas izstrādātājkompānija, nevis visi būs spiesti gaidīti, kamēr trešās puses programmētājkompānijai labpatiksies salabot savas ne vairs kļūdas, bet kliedzošus drošības caurumus.
Tie, kas nezin, kas ir HTML5, var apskatīt šo saiti: http://dev.sencha.com/deploy/css3-ads/
Visinteresentākie rezultāti ir tad, ja FireFox pārbauda procesora noslodzi (un liela noslodze nereti liecina par kleinu vai kā citādi problemātisku kodu) eksponējot vienu un to pašu banneri HTML5 un Flash versijās:
pirmajā gadījumā, procesora noslodze ielādes mirklī 28% un RAM 54968,
otrajā gadījumā, procesora noslodze ielādes mirklī 43% un RAM 72890.
Nu i nafig mums vajag caurumainu bildīšspēlmeni, kas rij par 53% vairāk procesora resursu un par 75% vairāk RAM.
