Spriežot pēc SVF izpilddirektora Dominika Štrosa-Kāna izteikumiem par to, ka līdzšinējā SVF politika, kas ir balstīta uz Vašingtonas konsensu un liberālā tirgus principu, ir nepareiza un spēj būt pat kaitnieciska, rodas sajūta, ka tiek gatavota sabiedriskā doma tam, ka pēckrīzes ekonomikā būs vairāk plānu ekonomikas (proti, ekonomikas modelis, ko piekopa PSRS un citas sovjetiskās valstīs) vaibstu. Iespējams, tai būs līdzīgas iezīmes kā Ķīnas ekonomikai.

Ja patiešām demontēs līdzšinējo ekonomikas sistēmu (un demontēs ar diezgan lielu varbūtību, jo krīze ir ne tikai, bet arī šādas ekonomikas nedzīvotspējas likumīgais galapunkts), tad nāksies sastapties ar apdraudējumu virknei tik ļoti ierastajām, liberārās sistēmas garantētām brīvībām un iespējām, un rezultātā:
* ekonomikā turpmāk tiks mazināts liberālisma princips, palielinot valsts nozīmi tirgū,
* valstij būs daudz lielāka līdzdalība ekonomikā - proti, valstij būs savi uzņēmumi (atteikšanās no privatizācijas principa),
* tiks vājināts fiskālās disciplīnas princips (palielinās budžeta deficītu un uzlabos sociālās programmas),
* tiks pārskatīti privātīpašuma tiesību pamatprincipus (pie mums jau ir pirmās bezdelīgas - paskatieties uz NĪ apmēru),
* tiks palielināti ierobežojumi investīciju ienākšanai (ja pasauli iedomājamies kā daudzdzīvokļu māju, laikam grib, lai katrs savā dzīvoklī jūk prātā),
* tiks atcelta nacionālās valūtas brīvā konvertācija,
* tiks noņemti aizliegumi uz protekcionismu (proti, importa precēm tiks pacelti nodokļi),
* finanšu tirgos tiks noteikta drakoniska kontrole,
* tiks paaugstināti nodokļi,
* tiks mazināti izdevumi veselības aprūpē, izglītībā un infrastruktūrā.

Paliek vien jautājums, pie kā tādā gadījumā valstis spēs aizņemties naudu - pie tā paša SVF? Un kādi būs šie jaunie noteikumi? Valsts palielinās parādus, lai uzpirktu savos aktīvos uzņēmumus, un par tiem maksās visi valsts iedzīvotāji? Palielināts budžeta deficīts atkal būs uz kakla parastajiem cilvēkiem, un, kā redzams, par to būs iespējams saņemt kaut kādu sociālo spilvenu, bet visā citā kvalitāte jūtami kritīs. Pirmkārt, ekonomikas rosība tiks bremzēta, jo investīciju ienākšana būs apgrūtināta, līdz ar to problēmas būs ar jaunām darba vietām - viena darba meklētāja darba meklējumos pavadītais laiks varētu ieilgt, līdz jaunu darba vietu radīšanai. Otrkārt, veselības aprūpes, izglītības un infrastruktūras izdevumu mazināšana samazinās vispārējo dzīves kvalitāti un ilgumu. Treškārt, akcents būs uz to, ka valsts tiecas pati sevi ar visu nepieciešamo apgādāt. Ideja it kā nav slikta, bet šādas preču un pakalpojumu ražošanas infrastruktūras izveide Latvijas gadījumā prasa laiku un naudu, bet daļai valstu tā jau sen ir (piemēram, Vācijas) un tās izlaides apjoms ir tāds, ka gribi-negribi ir jāeksportē. Un jāeksportē uz tām pašām preču izlaides ziņā vājajām valstīm. Šķiet, ka "jaunā, piedāvātā sistēma" ir kājas bāšana lapsu slazdā, lai tiem, kam klājas slikti, klātos vēl sliktāk, bet tiem, kam labi - vēl labāk. Lai domā kaut ko jaunu!