Aktīvs pilsoniskās apātijas dalībnieks.
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Wednesday, April 13th, 2011

    Time Event
    10:08a
    Izstāstiet man kā cilvēkam, kas neuzskata, ka apkārtējā telpa (piem., darba kabinets vai kāda cita telpa pie pirmās iespējas) būtu jāpiesārņo ar liekām skaņām, kura ēdiena lietošana rada visvairāk skaņas un nepatīkamas izjūtas apkārtējiem? Ābola graušana un gruntīga sulas izsūkšana nokostajā kumosa vietā arsenālā jau ir izskatīta. Tāpat arī saulespuķu sēkliņu lupināšana. Varbūt ir vēl kādas lietas?
    11:22a
    Ir pretīgi apzināties, ka jaunie elektroenerģijas tarifi patiesībā ir:
    1) amortizējošs iecenojums, lai segtu Sadales tīklu zaudējumus, kas radās "ziemas krīzes" laikā, paša ST neizdarības un nolaidības dēļ (cirsmu caur kurām virzās gaisvadi ir ST pārziņā un atbildībā - ļoti daudzas cirsmas nebija apsekotas un iespējamie riski nebija novērtēti... pienāca ČP un visi neizdarības sūdi uzpeldēja augšā),
    2) papildu nodoklis, jo 100 kWh mēnesī ir vai nu ģimenē ķirurģiski precīzs elektroiekārtu lietošanas plāns vai vecmeita ar kaķi.

    Strukturāli vispār sanāk diezgan savādi ... Sadales tīkli (elektropiegādes infrastruktūras nodrošinātājs un uzturētājs) un Latvenergo (elektroenerģijas ražotājs / tālākpārdevējs) ir atbilstoši Eiropas savienības likumdošanai nodalīti uzņēmumi, tomēr savu politiku tie koordinē. Jo - vai kāds ir dzirdējis, ka otrs elektroenerģijas piegādātājs Latvijā, igauņu Enefit / Eesti Energia arī ir pacēlis cenu piegādājamai enerģijai. Pfigu! Vispār te ir plašs darba lauks juristiem, ja kāds grib iebliezt Latvenergo / Sadales tīklus tiesā par karteļa vienošanos, kā rezultātā ir pārkāptas ES regulas.
    11:34a
    Nekur tā nemelo kā pēc medībām, vēlēšanās un karā. (Bismarks)
    11:37a
    27% pētījuma dalībnieku savas neapmierinātības paušanai atbalsta vardarbīgas protesta formas (34% - mierīgus protestus). Iedomājoties, ka aptauja tika veikta pavasara ieskaņā, kad cilvēkos gribot negribot līdz ar sauli iezogas pozitīvisms, kārojas zināt, kādi varētu būt ziemas aptaujas rezultāti un ko mēs varēsim sagaidīt nākamoziem. Jo ir sajūta, ka būs!
    11:41a
    Vienotās biļetes ieviešana visā Latvijas pasažieru pārvadājumu sistēmā varētu maksāt no 7 līdz 11 miljoniem eiro. Tā kā vienotās biļetes sistēmu iecerēts balstīt uz e-talona projektu, kurš Rīgai izmaksāja apmēram 72 miljonus latu, rodas loģiski neērts jautājums - vai tad reģionālo autobusu parks ir 9-10 reizes mazāks salīdzinājumā ar Rīgas satiksmes autoparku? Ja saskaitīsim kopā visu Jelgavu, Daugavpiļu, Liepāju, Valmieru (..) u.c. Latvijas pilsētu autoostu autoparkus tas pats apmēram arī sanāks. Un sāk niezēt mēle - vai nu Rīgā ir TOTĀLI PĀRMAKSĀTS PAR E-TALONU vai arī ĀRRĪGAS E-TALONA PROJEKTU IR IECERĒTS SADĀRDZINĀT VĒLĀK, KAD TĀ IEVIEŠANA BŪS SĀKUSIES UN NEBŪS VAIRS APSTĀDINĀMA. Uzmanāmies, pilsoņi!
    2:15p
    Spriežot pēc SVF izpilddirektora Dominika Štrosa-Kāna izteikumiem par to, ka līdzšinējā SVF politika, kas ir balstīta uz Vašingtonas konsensu un liberālā tirgus principu, ir nepareiza un spēj būt pat kaitnieciska, rodas sajūta, ka tiek gatavota sabiedriskā doma tam, ka pēckrīzes ekonomikā būs vairāk plānu ekonomikas (proti, ekonomikas modelis, ko piekopa PSRS un citas sovjetiskās valstīs) vaibstu. Iespējams, tai būs līdzīgas iezīmes kā Ķīnas ekonomikai.

    Ja patiešām demontēs līdzšinējo ekonomikas sistēmu (un demontēs ar diezgan lielu varbūtību, jo krīze ir ne tikai, bet arī šādas ekonomikas nedzīvotspējas likumīgais galapunkts), tad nāksies sastapties ar apdraudējumu virknei tik ļoti ierastajām, liberārās sistēmas garantētām brīvībām un iespējām, un rezultātā:
    * ekonomikā turpmāk tiks mazināts liberālisma princips, palielinot valsts nozīmi tirgū,
    * valstij būs daudz lielāka līdzdalība ekonomikā - proti, valstij būs savi uzņēmumi (atteikšanās no privatizācijas principa),
    * tiks vājināts fiskālās disciplīnas princips (palielinās budžeta deficītu un uzlabos sociālās programmas),
    * tiks pārskatīti privātīpašuma tiesību pamatprincipus (pie mums jau ir pirmās bezdelīgas - paskatieties uz NĪ apmēru),
    * tiks palielināti ierobežojumi investīciju ienākšanai (ja pasauli iedomājamies kā daudzdzīvokļu māju, laikam grib, lai katrs savā dzīvoklī jūk prātā),
    * tiks atcelta nacionālās valūtas brīvā konvertācija,
    * tiks noņemti aizliegumi uz protekcionismu (proti, importa precēm tiks pacelti nodokļi),
    * finanšu tirgos tiks noteikta drakoniska kontrole,
    * tiks paaugstināti nodokļi,
    * tiks mazināti izdevumi veselības aprūpē, izglītībā un infrastruktūrā.

    Paliek vien jautājums, pie kā tādā gadījumā valstis spēs aizņemties naudu - pie tā paša SVF? Un kādi būs šie jaunie noteikumi? Valsts palielinās parādus, lai uzpirktu savos aktīvos uzņēmumus, un par tiem maksās visi valsts iedzīvotāji? Palielināts budžeta deficīts atkal būs uz kakla parastajiem cilvēkiem, un, kā redzams, par to būs iespējams saņemt kaut kādu sociālo spilvenu, bet visā citā kvalitāte jūtami kritīs. Pirmkārt, ekonomikas rosība tiks bremzēta, jo investīciju ienākšana būs apgrūtināta, līdz ar to problēmas būs ar jaunām darba vietām - viena darba meklētāja darba meklējumos pavadītais laiks varētu ieilgt, līdz jaunu darba vietu radīšanai. Otrkārt, veselības aprūpes, izglītības un infrastruktūras izdevumu mazināšana samazinās vispārējo dzīves kvalitāti un ilgumu. Treškārt, akcents būs uz to, ka valsts tiecas pati sevi ar visu nepieciešamo apgādāt. Ideja it kā nav slikta, bet šādas preču un pakalpojumu ražošanas infrastruktūras izveide Latvijas gadījumā prasa laiku un naudu, bet daļai valstu tā jau sen ir (piemēram, Vācijas) un tās izlaides apjoms ir tāds, ka gribi-negribi ir jāeksportē. Un jāeksportē uz tām pašām preču izlaides ziņā vājajām valstīm. Šķiet, ka "jaunā, piedāvātā sistēma" ir kājas bāšana lapsu slazdā, lai tiem, kam klājas slikti, klātos vēl sliktāk, bet tiem, kam labi - vēl labāk. Lai domā kaut ko jaunu!

    << Previous Day 2011/04/13
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba