Ko nozīmē, ka par Šmitu labējāk nevar būt? On all accounts, viņš tieši gribēja saglabāt Veimāras sistēmu, to aizstāvot no ekstrēmistiem abos flangos.
Tavā/Mufes argumentā izšķirošais ir par to, ko darīt ar plurālismu, ko Šmits dažbrīd kritizē. Mufe saka - plurālisma radīta spriedze ir ok, tā ir politika, un es neredzu, kā Šmits tam iebilstu. Tikai, man šķiet, atšķirība ir tajā, ka Mufe pilsonisko sabiedrību=plurālismu kaut kādā ziņā vienādo ar "valsti" jeb politisko (kas ir tipiski kopš Marksa), savukārt Šmitam abi divas pilnīgi dažādas un nošķirtas kategorijas, un Šmitam, manuprāt, būs vairāk gadījumu, kad viņš pieļaus plurālisma apcirpšanu, ierobežošanu par labu politiskajam - domāju, ka Mufei tas nebūtu pieļaujams.

Īstenībā Šmita nojaušamais arguments daudzviet ir, ka plurālisms k ā neierobežots plurālisms nevar kļūt par stabilas politiskās sistēmas pamatu, jo dažādās grupas vienmēr centīsies uzurpēt valsts aparātu savās interesēs, kas ir toksiski apstākļos, kad pilsoniskās sabiedrības ietvaros ir grupas, kopienas ar savstarpēji nesalāgojamām, pat antagonistiskām ievirzēm. Tāpēc savās konstitucionālisma teorijās viņš vienmēr saka, ka politiskā kārtība (kuras pamatdokuments ir konstitūcija) vienmēr nepieciešami balstīsies kaut kādā zem valsts lietussarga nonākušo grupu homogenitātē, kopīgās interesēs vai vērtībās, un tas savā ziņā arī kalpo par konstitucionālās iekārtas garantu. (īstenībā viņš grib teikt, ka nav tādu brīnumu kā vērtībneitrālu, neimplicītu, bezpremisu konstitūciju).