Dvēsele kliedz.
Vesela armija domu, nē emociju kā vesela orda tumšu ļautiņu dzīvo manī.
Iesprostoti un nelaimīgi.
Es ar nelaimīga, jo negribu tos turēt gūstā
Bet nemāku palaist vaļā. Nezinu kā iemācīties.
Haoss manā sirdī un prātā nenozūd.

Pasaule kļūst tik maza, jo dienas jo mazāka, kā cilpa sažņaudzas man ap kaklu.