Nabadziņš. Tikai nevelc tādas likumsakarības - viss sliktais u.t.t. mani atrod...Citu cilvēku dzīves jau arī nav nekāds rožu dārzs, paskaties apkārt. Jautājums, cik dziļi un sāpīgi katrs to pārdzīvo.
Un - vai tad patiešām jau IR noticis kaut kas neglābjami nelabojams? Varbūt tas tikai tāds sērkocinš izšvirkstēja un nodzisīs tūlīt, un jau pēc mirkļa jūs abi pasmiesieties...
Bet es gan zinu, ka tādi vārdi un mierinājumi nelīdz, kad ir slikti - tad ir slikti, un sliktāk, un pavisam slikti, līdz kamēr vēl sliktāk vairs nevar būt, un tikai tad no paša "dibina" var atsperties un sākt skatīties uz visu reāli - vismaz man tā ir.