redz,katram jau sava perspektīva - man neiet kopā"ļot,ļoti mīļš cilvēks"ar iepriekšējiem ierakstiem par to,ka pametīsi viņu tad,kad viņam visvairāk tas sāpēs, nedz iepriekš izskanējušo eksistenciālo jautājumu - palikt kopā ar vienu, vai otru.

betnu, tākā pēdējā gada laikā esmu pati dabūjusi gana pa pieri un saules pinumu tamdēļ,ka mēģinu virtualitātē risināt savas attiecības, vien attopoties,ka neviens taču llīdz galam nevar otru izprast, jo nav zināmi visi fakti, nedz esam personiski pazīstami, karoče, negribu gudri dirst. bet - piemēram mans cienītais mēdz būt absolūti citā dimensijā no rītiem, reizēm pat padaudzas stundas, sākumā es domāju,ka kautkas nav ar mani, bet tagad - paciešu, jo runāt tur nav jēgas. un- pati no rītiem esmu fūrija no elles un indijas. kā jau te teica- visi nevarbūt rīta cilvēki,un tie,kas nav, ir diezgan neciešami.

bet vai šis ir tas gadījums, hvz