pirmais sniegs
Mēs satikāmies veikalā, lai kopīgi nopirktu sastāvdaļas nedaudz novēlotajām valsts svētku vakariņām. Kopīgi stūmāmies garām ar Ziemassvētku rotājumiem pārkrautajiem plauktiem, sarunājāmies par pavisam ikdienišķām lietām. Kā kuram gājis darbā, kādi jaunumi Latvijas kino un kā tikt galā ar stresu, kas radies pēc šo jaunumu redzēšanas. Cik grūti sagādāt ziemai normālu malku. Mums tomātus vajag? Jā, paķer arī divus avokado salātiem un, klausies, ja tu ņemsi tik daudz mandarīnu, mums vajadzēs vēl vienus ratiņus. Mazliet aušīgi un priecājoties par reto izdevību satikties. Jo ne vienmēr ir laiks, ne vienmēr gribas, ne vienmēr sanāk. Kamīns pamazām iesila, no smiešanās un vīna iesilām arī mēs paši un nebija vairs iespējams tikt vaļā no ķiķināšas. Viņš smaidot glāstīja manu muguru, es spurgdama taisīju vaļā viņas krūšturi un kad pēc divām stundām atslābuši trijatā gulējām cits pār citu, bija sācis snigt pirmais sniegs. Ierosinājums iet ārā tika atbalstīts vienbalsīgi un pāris minūšu laikā savilkāmies biezās bikses, vilnas zeķes, satināmies šallēs un devāmies pastaigā pa mežu. Trīs lieli bērni, trīs satuntulējušies draugi, kas saāķējušies kopā elkoņos un vēlāk uz celma uzceļ miniatūru sniegavīriņu. Mēs šļūcām un purinājām zarus, pikojāmies un spārdījām čiekurus, līdz vienā brīdī sapratu, ka mūsu reti, tomēr intensīvi uzturētās attiecības jau sen vairs nav tikai pāri slīdošas, miesa pret miesu. Es vēlāk ilgi nevarēju aizmigt un, klausoties abu šņākuļošanā man līdzās, sapratu, ka daudz lielāks prieks man bija par šo vēlo pastaigu, no sniega slapjajiem cimdiem un visu, visu, kas ir rinķī un apkārt glāstiem, elsām, krūšu galiem, trīsām un dibenu apaļumiem. Nezinu, vai kļūstu vecāka, varbūt šis ir vienkārši pārejošs sentiments, bet daudz lielāks prieks man bija par šo vēlo pastaigu pirmajā sniegā.