Jāņem vērā ka par personiskām lietām ir daudz vieglāk runāt ar papīra lapu (vai datora ekrāna) ne ar reāli fizisku personu klātienē. Un tad rodas problēma, ka citu cilvēku masku dēļ šķiet vienmēr iedomājamies, ka pērējiem iekšā nekas nenotiek un pārējie ir zombiji, kuri nedomā neko vairāk par kaut kādām ikdienas lietām nespēj domāt. Kaut kā nāk prātā pilns ar memmēm sociālajos par šo tēmu. Un tad rodas tā sajūta, ka esi viens pret pūli. Bet man patīk ciba ar to ka vismaz man tā vienmēr atgādina, ka neatkarīgi no tā ko tu redzi fiziski, katram ir sava iekšējā pasaule, par kuru no skata nekad nepateiktu, tā liek redzēt indivīdus pūlī.