Es dažreiz braucu uz darbu ar tramvaju no rītiem, un reizēm tas ir tāds - Tevis aprakstīts pieaugušo cilvēku būrītis uz riteņiem, ja domā par sievietēm, kas raud, stingi skatoties pa logu savos perfekti piegulošajos darba kostīmiņos. Bet reizē tramvajs man šķiet liela brīvība, brīvība iet, darīt, būt, realizēt. Pēc tam, kad durvis atveras (tavā) pieturā, ir visas iespējas, vismaz reizēm.