tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2014-08-11 14:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par ceļiem un neceļiem
Lasu ziņās, ka aicina dalīties ar savu stāstu Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītajā projektā „Baltijas ceļa stāsti”. Jā, man arī ir stāsts par Baltijas ceļu, stāsts, kas varētu nepatikt visiem patriotisma rosinātājiem, visiem noteiktos rāmjos iekļautās vēstures lobētājiem, visiem par "mēs esam diženi" masturbētājiem. Mamma gribēja doties Baltijas ceļā un ņemt mani līdzi, tikai, redz, tēvs kārtējo reizi nebrīdinot bija aizblandījies prom ar visu ģimenes žiguli (varu derēt, ka visdrīzāk pisās rinķī ar savām mīļākajām) un mājās atgriezās precīzi vienu dienu pēc visa beigām. Lūk, jums stāsts, spilgts un patiess bez gala. Domāju, ka tādu to arī iesūtīšu, redzēsim, vai iekļūs 25 labāko vidū.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2014-08-11 16:17 (saite)
Varbūt tēvs bija izlēmis piedalīties Baltijas ceļā viens pats.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2014-08-11 19:26 (saite)
Lieliska izvēle!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-08-12 13:10 (saite)
Bet tev toties nav stāsta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2014-08-12 13:50 (saite)
Kā man nav stāsta?! Man ir stāsts, tik patiess un skaudrs kā uzarts lauks, kā rupjmaizes garoza, kā latvju kareivju skarbās dvēsles, kā bērniņš krustcelēs asara, kā tēvzemes migla, kā senču sastrādātās rokas, kā ticība, cerība, mīlestība! Cita lieta, ka šādi stāsti ir neērti, jo neiekļaujas patriotisma rāmjos, jā gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?