šitā nav zebra, bet melnā cūka II
Kaut kas nav, kaut kas nav lāga. Viss iet uz leju un melnās strīpas sajūta neatkāpjas ne mirkli, vien pieaug un iekšpusē plēš pušu. Es nesaprotu, kas kosmosā nogājis greizi, es visu cenšos darīt kā nākas, bet rezultāts atkal tāds pats - slikts. Nekas no plānotā neizdodas, viss nāk klamzīgi un greizi, nē, ar karstumu tam nav nekāda sakara, man tuvam cilvēkam ir gauži un es nevaru palīdzēt. Jo vienīgā man prātā ienākošā un redzamā palīdzība būtu atriebība, turklāt tāda riebīga. Kā lai palīdz otra vietā, kā lai piedod otra vietā? Kā lai noberž tos melnumiņus no savas sirds, kas ne tuvu nav kā dimanta oliņa, kur nu.