Jā, tas ir trakākais, ka dzīvesbiedra esamība neatceļ vēlmes, gribas, patikas, tomēr ir liela, liela starpība, vai tās paliek iekšā, neizteiktas, vai arī dažādos līmeņos un gradācijās tiek atklātas, tas ir tāds viens solis uz priekšu, divi atpakaļ. Tiem pustoņiem būtu jāpaliek iekšā, pasaulei rādot tikai balto un melno, tāpēc mēs esam domājoši un saprātīgi, ka visu, kas ienāk prātā, ko sajūtam, uzreiz neliekam manīt otram, nespējot pēc tam izkontrolēt, kādas sajūtas tas radīs tajā otrā.