Varbūt Tu tieši par daudz pieņem tos cilvēkus, tādēļ viņi aiziet. Jo Tu pieņem tādēļ, ka kaut kur iekšēji, slēpti domā, ka neesi pietiekami skaista un tieva, tādēļ to kompensē ar otra trūkumu pieņemšanu. Tāds psiholoģiskais atsitiens sanāk — it kā dari labu citiem, bet tas dara sliktu Tev pašai. Aizgājuši prom, viņi, protams, pa laikam ieslīgst ilgās pēc Tava ērtuma un pieņemšanas, tādēļ mēģina nākt atpakaļ, bet Tu jau zini, ka tur nekas nesanāks... Tu zini, ka neesi bijusi novērtēta, esot attiecībās, un to nespēj piedot. Pirmkārt pati sev. Vēl arī to, ka šī loma atkārtojas un it kā vajā Tevi. Bet šī tikai versija, ceru, ka ne īpaši patiesa... Varbūt par šādām lietām nemaz nav vērts aizdomāties... Jo tās nevajadzīgi skumdina.