augstās domas
Man pēkšņi ļoti palika kauns no tā, cik daudz cilvēku mani lasa. Tā, ka jūs patiešām tērējat savu laiku, iespējams, ka tas pat ir darba laiks vai, kas vēl jo trakāk, darba laika pusdienlaiks, kamēr es vai nu klusēju, vai rakstu par pišanos, vai arī buru drāmas. Un tad palasu, ko darāt jūs, bet jums tur idejas un mērķi, dažiem pat zināšanas sakabē ar priekšstatu par pasaules kārtību, arī glīti noformēti attēli, pārdomāti ieraksti, baltos cimdos, man patiešām ir neērti savu puņķu, asaru un lūkošanās kājstarpē dēļ. Bļe, es pat gifus vairs nevīžoju ielikt.