Es nerakstu tāpēc, ka es nejūtu nepieciešamību stāstīt, kā es jūtos, ko es domāju un daru utt. Tas, pēc kā es jūtu nepieciešamību, ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, ko reizēm var panākt, stāstot, kā es jūtos, ko es domāju un daru utt. Bet reizēm pietiek arī uzrakstīt kāda cita Cibā komentāru. Ir savi iemesli, kāpēc es labāk izvēlos pēdējo variantu, bet, tā kā šie iemesli izriet no mana problemātiskuma, es ceru, ka neviens, to vidū arī tu, manam piemēram nesekos. Tev ir forša, interesanta kladīte, un man ir prieks, ka tu, tāpat kā daudzi citi cibiņi, šajā, cibošanas ziņā neesi tāda kā es.