Par sevis mīlēšanu.

Man liekas, ļoti lielu soli šajā virzienā man palīdzēja spert atskārta, ka es neesmu vainīgs pie tā, kāds es esmu. Visi cilvēka lēmumi un izvēles izriet no viņa līdzšinējās pieredzes un ķermeņa īpatnībām, tāpēc, ja diviem cilvēkiem pieredze un ķermenis būtu identiski, arī iznākums būtu vienāds. Līdz ar to jebkurš, kurš no dzimšanas būtu staigājis manās kurpēs un manā ķermenī, būtu kļuvis tieši tāds pats kā es. Un tas, kurš no dzimšanas būtu dzīvojis tavā ķermenī un piedzīvojis visu, ko savā dzīvē piedzīvoji tu, nonāktu precīzi turpat, kur esi tu.

Neviens mums neprasīja, vai mēs gribam būt tādi, kādi esam. Mēs to neizlēmām, mēs to neizvēlējāmies, tāpēc nevienam, arī pašiem, nav tiesību mūs par to vainot.