ir tik traki kad kaut kas uzkrājas dēļ tā kā pats mežģī sev dzīvi.tu zini kapēc mežģī bet negribi citiem teikt jo tad viņi tevi atkodīs un to tu negribi.dzīvo ar savu pašam priekš sevis "lielo" noslēpumu un tīksminies par to.bet dažreiz tas rada baigās skumjas jo tu zini kas ir pamatā.noslēpums.bet citi domā ka tas ir kaut kas dabisks nevis tevis radīts.tātad tas nav neatkarīgs idejas līmenī.tev tam ir jānotic pašam.tik grūti noticēt pilij sevī.