Bet man nepatīk!!!!!!
-Autobuss 12:40

Es biju aizbraukusi apciemot kādu zēnu.Mēs kopā ejam uz dejošanu.Dejot gan mēs nedejojam kopā jo kad es biju salauzusi kāju skolotāja salika viņu ar Luīzi.Man principā nav ko par to teikt.Kad eju mājās neapgriežos lai parādītu viņai mēli.Nepatīk darīt kaut ko citiem;cilvēkiem nevajag palīdzēt un viņu kaķus nevajag barot.Kaut gan reizēm es to cenšos.Patiesībā tas nemaz nav tik svarīgi jo mamma man atļauj braukt arī pie cilvēkiem kuri ar manīm nedejo.Pļavā sēdēja vīrs;es braucu pie viņa[zēna no dejām] un pa autobusa logu ieraudzīju vīru zālē.Man liekas viņš ķēra zivis.Viņam nebija makšķeres bet viņš skatījās taisni iekšā mākoņos it kā tieši to šobrīd gribētu darīt.Ievēroju tikai viņa skaisto seju;autobuss brauca visnotaļ ātri.Jo mani jau gaidīja.Tad mēs pabraucām garām pāris sētām.Cilvēki atpūtās un nelīda ārā no mājām kā jaunais cilvēks.Man šķiet aizkari bija aizvilkti.Tādi gari ceļa gabali man uzdzen šausmīgu iekāri uz cilvēkiem.Es vienkārši dīdos krēslā klusi klakšķinot mēli cerībā ka kāds man aizrādīs.Un tad es teiktu āhā labi neklakšķināšu!!!Jūs arī braucat pie kāda ciemos?-bet ir atsevišķi iemesli kāpēc cilvēki autobusos cilvēkiem autobusos nesaka nevelna no tām sterili melnajām domām kuras auž par tādiem klakšķinātājiem aiz vaigu kauliem.Dziļāk.Viņi gaida.Man acīs krīt mati es turpinu gaidīt.Es izdomāju ka mēs pie viņa uztaisīsim zapti,pārliksim aizkarus pie otras sienas un ja kāds klauvēs pie loga pavilksim tajos šķirbiņu un sarunāsimies ar gaiši sarkanām tapetēm,apgriezīsim gultu ar kājām gaisā un tā arī gulēsim blakus uz grīdas.Esmu nogurusi-izslēdzu mūziku un aizveru logu.Pieturā mani sagaida viņš ar puķukāpostiem-ha ha viņš savādīgi mīļi saka un vairāk neko.Tad stāv un gaida.Es pieskrienu un kā mazs mankijs uzlecu viņam uz kakla pie kura piestiprināts auskars-nejauši gandrīz norauju.Tas ir eksperiments.Viņš šausmīgi ber vārdus pilnīgā bezsakarā jo šodien bijis pie jūras un viņam iekodusi kaija.Es viņu piecreiz pārtraucu lai pakaitinātu.Tas jūtīgums mani mazliet nomierina bet man ir tāda sajūta kā zem kleitas pie vēdera būtu piespiedušās daudz zemeņu.Esot jānopērk vīnogu sula.Vīns,vīns es saku Tu cietpauri un tā kā viņš izskatās vecāks pats arī svinīgi dodas iepirkties.Man šķiet veikalniece ir kontrobandiste un viņai mājās ir nereģistrēti šķirnes suņi.Viņš ir zēns manā vecumā,mans draugs. Kad aizgājām mājās izlaistījām to uz palodzes baložiem.Es nezinu.man šausmīgi garšo baloži!Šitais labi nebeigsies.Sēžam veselu stundu pie tās palodzes,bet nekas jau nenotiek,viņš kā īsts Viljams sēž un nesaka ne vārda tikai "Kuš es domāju par tiem baložiem" Savukārt es sēžu un domāju ka man ir tikai desmit gadi un es to visnotaļ gribu atcerēties.Atnāk viņa draugi un mēs ejam spēlēt futbolu.Es ar savu kleitu vislaik izrādos.Atkal salaužu kāju un mamma sēž pie manas pulverbaltās gultas nopuņķojusies gluži kā baltais pulverīts būtu bijis stipri par stipru un sakodis viņai visu degunu.