atdodiet man manu telegraafu.vadi pieaakjeejushies pie sienas,malas iekritushaas.sevishkjas sugas zivis peld garaam un baksta ar purniem.vienu dienu, shkjiet vakar,vispaar pazuda uz paaris stundaam un bija jaagaida seezhot uz aukstaa lievenja.suns nereeja nemaz nezinaaja ka.un es seedeeju blakaam un berzeejot pirkstus nepacietiibaa saucu pie vinja sirdsapzinjas.tad atnaaca taads nosarcis savaadiigs un prasiija peec piipes.iedevu.sevishkju intuiiciju jau nevajadzeeja lai aciis pamaniitu spulgojam pagaatnes jaukumu izklaidu paarskatu pie katra duumu vilciena.vinjsh paarmeta kaaju paar kaaju un paluudza manu zinjojumu.shkjiet atkritu atpakalj uz elkonjiem jo shodien tachu nevajadzeeja bet vinjsh aizraadiija par lielo tiiriibas dienu kuraa es parasti atbriivojoties no visa liekaa un ieliekot to vinja baltajaa kabatinjaa uz nomaksu.taa diena izraadiijaas shodien.bet vinjam jau viss pierakstiits.pirksti nomelneejushi ar mazaam uguntinjaam no fiksaacijas papiira.slaiki un skaisti tie ir.uzshauju paaris rindu un ielieku gaadiigajaa kleepii.sentiments jau atkal vinja aciis.tik asarainas.nekad nesaku par klejojumiem.varbuut vinjsh tur meklee adresaatu.zinot ka taa nav.shodien atkal vinja nav ne zem palodzes ne priekshnama skapii kur meedz skaitiit zvaigznes peec atminjas un elpot darba meeteljus.putekljains izliidis no sleeptuves un nespeeleejas arii uz kaapneem.varbuut aizgaajis purvaa koka veederu ruudiit.->
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: