"Es apvainoju mūs mīlestības trūkumā" O.V.
Reiz bērnībā es izgāju ārā ar smilšu lāpstiņu un formiņām pilij.Aizgāju uz smilšu kasti bet tur bija suņu kakas.No sākuma es uzbūvēju pili pār tām.Pēc tam es apraku arī pašu suni.Apsēdos uz smilšu kastes malas,sakrustoju kājas un ar grūtībām izvilku sviestmaizi ar desu no kabatas.Suns zem zemes gulēdams laikam bija izdomājis ka nav ko pūsties izlīda no smilšapakšas un asti luncinādams smaidīgs nosēdās man pretī.Es sapratu viņa mīlestību kas ļāvusi piedot.Gribēju atalgot iedodot gabaliņu maizes bez desas [tā man pašai garšoja] bet viņš saslējās,spēji uzlēca ar priekšķepām man uz ceļiem un apēsa visu maizi.Es apvainojos sāku raudāt ,apvainoju viņu visos pasaules grēkos un iesviedu ar lāpstiņu.No mīlestības līdz naidam viens solis-biju zemē un man gar vaigu tecēja asinis.Atceros - toreiz pirmo reiz sapratu kāda ir mīlestības krāsa.

Nu jau man bija 10 gadu.Neiztrūkstošais atribūts - sarkanas kļošas.Bija viens tāds zēns klasē un man patika viņa sarkanais penālis.Gribēju viņam dot mājienu par to un pateicu ka viņu mīlu.Viņš nesaprata.Sāka zagt mobilos,iedzīvojās kriminālajās aprindās,lai pirktu man sarkanas rozes.Viscaur slapjas no viņa skūpstiem.To salkanā smarža neizgaisa pat pēc tam kad izņēmu tās no herbārija.Un es tomēr biju estēte.Nācās viņa kriminālajam barvedim dot mājienu.Tas gan saprata.Tā es dabūju savu penāli un arī zēns iepazina mīlestības krāsu.
Un vēlāk kad es vēl ar vien ēdu tikai sarkano zemeņu saldējumu man uzmetās kuņģa čūla.Toreiz es uzzināju ka es esmu iekšā viscaur sarkana.Ne ko pielikt ne atņemt.Ideāls.Sāku graizīt vēnas-tā bija mana mazā spraudziņa aizkaros uz mīlestību.Tiku aizsūtīta pie jaukas ārstes kurai arī garšoja zemeņu saldējums,bet pret manīm viņa bija pikta un šuva manas spraudziņas ciet.Laikam par daudz mīlestības tā bija atdevusi saldējumam jo nepalika pat žēlsirdībai-diega pietika vienmēr.

Es ierāvos sevī ar katru adatas dūrienu vairāk un vairāk.

Izmantoju Rokādes lai aiztītos no cieši sašūtajiem ļaudīm.

Ik pa laikam tie nāk man pretīm.Cieši ieslēgušies ādas maisos.

Es taisu Rokādi.

Bet tantiņas ģībst un nesaprot ka sarkanā ir mīlestības krāsa.