Lēnām un uzmanīgi es izvilku savus cimdus tev no kabatas
tu gulēji uz ietves tik kluss
un nezināji ka ir jau vakars
ka jāiet mājās
ka pankūkas mēs šovakar kopā necepsim
ka mēs vispār vairs nekad nekad kopā nebūsim
un tu nemaz nezini ka man tiešām nepatīk perversi stāstiņi ar laimīgām beigām
un ka šā vai tā kādam ir jāuzvar jo tas ir mans sapnis
es parāvu tevi aiz rokas uzrāvu augšā līdz piedurknei un tu lēnām satumsi
bet šis ir mans sapnis
tāpēc es turpināju tevi vilkt tas bija kā gar trapeces malu
man liekas tev noberzās sāns
un nosala rokas jo mani cimdi tagad bija pie manīm
izsliets tu nogrimi uz priekšu un ieraudzīji peļķi
ar savu atspulgu tajā
ar manu atspulgu tajā
un manu sapni tajā

tad tu padevies jo tas bija mans sapnis