Man domāt, ziema ir sākusies.
Vismaz no rītiem ārā ir nežēlīgi auksts.
Toties prieks, ka varu beidzot savu mīļo melno mēteni no skapja droši vilkt ārā. Un par to, ka, pašam nemanot, mati ir atauguši tiktāl, ka nosedz praktiski visu ausi. Nu i labi, uz ziemu tieši tā arī vajag.

Un vēl prieks par to, ka bebsis savās masāžas procedūrās uzvedas gandrīz kā eņģelis.

Un vēl es esmu saaukstējies un muguru atsaldējis (tikko), kā rezultātā kustības ir visai ierobežotas. Par to gan nav prieks.

Un vēl .. un vēl es tagad beigšu spamot.