gribu dzirdēt, kā nokrakšķ mugurkauls
kad to pārlauž

gribu izkaisīt savas pēdējās saprāta paliekas
kā pelnus
pār to, kas reiz bijis

gribu dabūt ārā tos pāris vārdus
kas iesprūduši manī
un plosa ķermeni līdz asinīm

gribu, lai viss atkal būtu labi
kā kādreiz ir bijis
un kā diez vai kādreiz vēl būs

jo laiks jau vairs atpakaļ negriezīsies
gan es gan tu
mēs jau sen esam citi cilvēki

ne miņas no tiem, kas kādreiz iepazinās
un ko mēs tagad esam aizvietojuši
cerībā ka vienmēr jau var būt vēl sliktāk