Es nekad neesmu tur spējis uzturēties. Nezinu kamdēļ, bet vienmēr aizmūku. Vai no bailēm, vai no kāda iedomāta rēga, tiešām nezinu.

(Reply to this) (Thread)

Ko kā tieši? No tā, no kurienes es aizgāju, vai arī kurp es atnācu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur, kur esi tagad, es nekad neesmu spējis uzturēties. Nekad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad mans jumts sāka slidēt tam vien izprotamā virzienā es sāku pārvērtēt tos domāšanas modeļus, pie kuriem pieturos. Un 'apziņas perifērija' ne tuvu nav tas, ko es vēlos, jo tas ir tukšums. Tajā ir daudz gnostisku ideju (pārsvarā - visai iluzioru) par īpašo zināšanu esamību, taču dzīšanās pēc šiem mītiem man neko labu nav atnesusi. ok, es iemācījos pāris stundu laikā ieslīgt drūmā depresijā, māku ienīst cilvēkus, skatīties ar naidu. Bet vai man pašam no tā kļuva patīkamāk? varu teikt, ka ne pārāk. Tas ir mans lēmums - paskatīties, kā ir 'šeit'. Jo materiāla, ar ko salīdzināt, man jau ir visai ne-maz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es zinu, to visu esmu mēģinājis. Pat ne mēģinājis- darījis. Izpurināt matus un pacelt galvu. Varbūt, ļoti varbūt, pat kādam uzsmaidīt, tā pat vien, bez iemesla, jo tas ir tas laiks un tā vieta. Bet vienmēr es atsitos un apklustu. Nereti, tā paša smaida dēļ vien. Un tajā mirklī, kad kā tārps ielien melnzemē, tad atkal saproti, ka tur ir vistrošāk. Ja nevienam nesmaidi, tad arī sitienus pa smaidu nedabū. Es apzinos, ka visas zināšanas, kas man ir sakrātas, spēj kāds mirklis izdzēst un padarīt itkā nebijušas. Bet vienmēr tam seko sitiens, kura dēļ atkal zobi atņirdzas ņirdzīgā smaidā un visa uzkrātā pieredze, rūgtā un pretīgā, atkal izdara attiecīgu spriedumu, izposta idilli un aizslēdzas.

(Reply to this) (Parent)

šeit/citur ir ilūzija

man patīk, kā tu raksti

es iedomājos melnās smiltis vīkā (dienvidislandē), veselu tādu tuksnesi 100 km garu un 10 km platu. iedomājos lietu un sevi - gandrīz aizmigušu pie stūres. tas tuksnesis likās bezgalīgs - kā labs mūzikas gabals, pilns stieptu skaņu, evoking solitude of a traveller. un tad ceļa galā psihoja jūra. uj, kā gribas uz turieni.

(Reply to this) (Thread)

es ar labprāt vēlētos turp nokļūt. nekad nebiju dzirdējis par melnajām smiltīm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šādas vietas ir, un vēl ir daudzas citas vietas, ko ir vērts apceļot. būtu tikai laiks un, hmm, nauda. man liekas, es dzīvoju, lai ceļotu. nekad neesmu sapratis tos cilvēkus, kas brīvprātīgi lien kredītverdzībā, lai nopirktu sev sprostu - četras sienas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skan pazīstami. taču ceļojumi pa sava apziņas koridoriem ir dažkārt pat interesantāki nekā pārvietošanās telpā. dažreiz, protams.

(Reply to this) (Parent)