|
Sep. 1st, 2006|03:56 pm |
|
Kad mans jumts sāka slidēt tam vien izprotamā virzienā es sāku pārvērtēt tos domāšanas modeļus, pie kuriem pieturos. Un 'apziņas perifērija' ne tuvu nav tas, ko es vēlos, jo tas ir tukšums. Tajā ir daudz gnostisku ideju (pārsvarā - visai iluzioru) par īpašo zināšanu esamību, taču dzīšanās pēc šiem mītiem man neko labu nav atnesusi. ok, es iemācījos pāris stundu laikā ieslīgt drūmā depresijā, māku ienīst cilvēkus, skatīties ar naidu. Bet vai man pašam no tā kļuva patīkamāk? varu teikt, ka ne pārāk. Tas ir mans lēmums - paskatīties, kā ir 'šeit'. Jo materiāla, ar ko salīdzināt, man jau ir visai ne-maz. |
|