|
Sep. 15th, 2006|01:46 pm |
es iedomājos melnās smiltis vīkā (dienvidislandē), veselu tādu tuksnesi 100 km garu un 10 km platu. iedomājos lietu un sevi - gandrīz aizmigušu pie stūres. tas tuksnesis likās bezgalīgs - kā labs mūzikas gabals, pilns stieptu skaņu, evoking solitude of a traveller. un tad ceļa galā psihoja jūra. uj, kā gribas uz turieni. |
|