Aiz gara laika nolēmu apskatīties, kas ir sarakstīts latvju vikipēdijā. Godīgi sakot, mati cēlās stāvus. No vienas puses, būtu nepieciešams to uzlabot, lai kāds skolnieks nejauši nesalasās muļķības (ja nu angļu val. vēl nav apgūta). No otras - brīžiem tik traģiski, ka vienkāršāk būtu viņiem aizsūtīt vēstuli, lai deletē daudzus šķirkļus.
Piemēram. Ieskatījos šķirklī 'Spinoza'. Lūk, šāds izteikums:
"Spinozu pēc tam nepieņēma neviena reliģiskā draudze, un viņš bija spiests pamest pilsētu. Spinozam nācās atteicās gan no mantojuma, gan no Heidelbergas Universitātes profesora vietas, gan arī no Londonas Zinātniskās biedrības biedra nosaukuma"
Nobrīnījos, ka Spinoza ir bijis Royal Society biedrs (cik zināms, tad viņam nekad pat nav piedāvājuši tur iesaistīties). Ar šo biedrību, tiesa, viņam bija sakars, jo viens no korespondentiem - Oldenburgs, bija Royal Society sekretārs. Oldenburgs interesējās par Spinozas uzskatiem un, piemēram, vēl 1663.g. vēstulē viņš aicina Spinozam sūtīt savu pārdomu rezultātus.
Līdzīgā kārtā ar Heidelbergas Universitāti. 1673.g. februārī Fabricius viņu aicina strādāt Heidelbergā. Pēc mēneša Spinoza aizraksta atbildi, ka viņš atsakās no šīs vietas divu apsvērumu dēļ: baidījās, ka pasniegšanas darbs aizkavēs viņa filozofiskās refleksijas. Un -gribēja saglabāt filozofēšanas brīvību, jo Fabriciusa vēstulē bija mājieni nevērsties pret esošo reliģiju.
Tas pats attiecas uz mantojumu. Spinozas tēvs nomira 1654.g. (divus gadus pirms Spinozas ekskomunikācijas). Spinoza pārņēma tēva biznesu. Taču mantoja arī viņa parādus. Tāpēc 1656.g. viņš nolēma, ka atteiksies no tēva mantojuma un tādējādi arī no viņa parādiem. (To viņš varēja izdarīt, jo nebija vēl 25.g. vecs un tāpēc juridiski varēja skaitīties mazgadīgs bārenis. Tas ir būtiski, jo Holandiešu likums aizsargāja mazgadīgos no kreditoriem.)
Ja skatās uz 'filozofisko' daļu, tad latvju vikipēdijā ir tikai viens izteikums: "Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu." Par šo aspektu sholāru vidē joprojām ir diskusijas.
Benedikts Spinoza (ivritā: ברוך שפינוזה, portugāļu: Bento de Espinosa, latīņu: Benedictus de Spinoza) (1632. gada 24. novembrī — 1677. gada 21. februārī) bija holandiešu filozofs, kurš 1656. gadā tika izslēgts no ebreju reliģiskās kopienas par brīvdomību. Spinozu pēc tam nepieņēma neviena reliģiskā draudze, un viņš bija spiests pamest pilsētu. Spinozam nācās atteicās gan no mantojuma, gan no Heidelbergas Universitātes profesora vietas, gan arī no Londonas Zinātniskās biedrības biedra nosaukuma, sākot nodarboties ar optisko stikla slīpēšanu un gūstot šajā nozarē ievērojumus panākumus. Savas dzīves laikā Spinoza publicēja tikai divus darbus Dekarta filozofijas pamati (1663) un Reliģiski politiskais traktāts (1670). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs Ētika, bet Īss traktāts par Dievu tika atrasts tikai 1852. gadā. Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu.
Piemēram. Ieskatījos šķirklī 'Spinoza'. Lūk, šāds izteikums:
"Spinozu pēc tam nepieņēma neviena reliģiskā draudze, un viņš bija spiests pamest pilsētu. Spinozam nācās atteicās gan no mantojuma, gan no Heidelbergas Universitātes profesora vietas, gan arī no Londonas Zinātniskās biedrības biedra nosaukuma"
Nobrīnījos, ka Spinoza ir bijis Royal Society biedrs (cik zināms, tad viņam nekad pat nav piedāvājuši tur iesaistīties). Ar šo biedrību, tiesa, viņam bija sakars, jo viens no korespondentiem - Oldenburgs, bija Royal Society sekretārs. Oldenburgs interesējās par Spinozas uzskatiem un, piemēram, vēl 1663.g. vēstulē viņš aicina Spinozam sūtīt savu pārdomu rezultātus.
Līdzīgā kārtā ar Heidelbergas Universitāti. 1673.g. februārī Fabricius viņu aicina strādāt Heidelbergā. Pēc mēneša Spinoza aizraksta atbildi, ka viņš atsakās no šīs vietas divu apsvērumu dēļ: baidījās, ka pasniegšanas darbs aizkavēs viņa filozofiskās refleksijas. Un -gribēja saglabāt filozofēšanas brīvību, jo Fabriciusa vēstulē bija mājieni nevērsties pret esošo reliģiju.
Tas pats attiecas uz mantojumu. Spinozas tēvs nomira 1654.g. (divus gadus pirms Spinozas ekskomunikācijas). Spinoza pārņēma tēva biznesu. Taču mantoja arī viņa parādus. Tāpēc 1656.g. viņš nolēma, ka atteiksies no tēva mantojuma un tādējādi arī no viņa parādiem. (To viņš varēja izdarīt, jo nebija vēl 25.g. vecs un tāpēc juridiski varēja skaitīties mazgadīgs bārenis. Tas ir būtiski, jo Holandiešu likums aizsargāja mazgadīgos no kreditoriem.)
Ja skatās uz 'filozofisko' daļu, tad latvju vikipēdijā ir tikai viens izteikums: "Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu." Par šo aspektu sholāru vidē joprojām ir diskusijas.
Benedikts Spinoza (ivritā: ברוך שפינוזה, portugāļu: Bento de Espinosa, latīņu: Benedictus de Spinoza) (1632. gada 24. novembrī — 1677. gada 21. februārī) bija holandiešu filozofs, kurš 1656. gadā tika izslēgts no ebreju reliģiskās kopienas par brīvdomību. Spinozu pēc tam nepieņēma neviena reliģiskā draudze, un viņš bija spiests pamest pilsētu. Spinozam nācās atteicās gan no mantojuma, gan no Heidelbergas Universitātes profesora vietas, gan arī no Londonas Zinātniskās biedrības biedra nosaukuma, sākot nodarboties ar optisko stikla slīpēšanu un gūstot šajā nozarē ievērojumus panākumus. Savas dzīves laikā Spinoza publicēja tikai divus darbus Dekarta filozofijas pamati (1663) un Reliģiski politiskais traktāts (1670). 1677. gadā tika izdots Spinozas darbs Ētika, bet Īss traktāts par Dievu tika atrasts tikai 1852. gadā. Spinoza bija panteists, kas identificē dabu ar Dievu.
16 comments | Leave a comment
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}