Nezini, vai Kants ir kādā no kandidātu sarakstiem?

Šķiet, ka nav. Bet vispār iesaku paskatīties šo: http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.sak
Diezgan jautra lasāviela, ja pievēršas info par kandidātiem.

Dīvaini. Jo viņš it kā teicās pats pielikt plecu valsts atjaunotnei.

Nu, tur jau visādas dīvainības. Piem., it kā normāls partijas priekšlikums sakārtot izglītību, bet tajā pat laikā pirmais numurs ir pabeidzis tikai vidusskolu.

lūk, šis moments ir viens no uzkrītošākajiem, atkal jau "nepabeigtas augstākās" sindroms. dzirdu gan atbildi ka "tāda augstākā izglītība, kāda ir Latvijā, nevienam nav vajadzīga", taču tas nav pārāk valīds arguments.

te ir visi kandidāti: http://www.pedejapartija.lv/velesanas-2010/kandidati/

šķilters arī nolecis pēdējā brīdī.

mjā, un kā tur ar viņa ironiju un politikas kritizēšanu? - kkā vairs neesmu
dzirdējis un redzējis viņa devumu pilsoniskās sabiedrības apziņas celšanā.

Kā partiju dibināt, tā viņi gatavi rīkoties (Rolšteins, Bankovskis) vai iesaistīties (Ķencis, Šķilters), bet kā pienāk laiks kandidēt un reāli kaut ko darīt, tā neviens vairs nepiedalās. Kaut kā dīvaini sanāk.

BTW, ir PB māsa.

Nu labi, bet kāda tam ir nozīme saistībā ar Paulu?

piederība vienai ģimenei

Es domāju - kāda ir šādas piederības politiskā nozīme.
Proti, vai var uzskatīt, ka uz jautājumu "Paul, kādeļ tu nekandidē uz deputāta vietu?" ir pieņemama atbilde "Toties kandidē mana māsa"?

Varbūt beidzot apjēdza, ka taisot zempiecprocentu partiju, viņi atņem balsis sev idejiski tuvākajiem, un tātad netieši dod vairāk Saeimas krēslu pretiniekiem.

(protams, ja vien viss šis LPP joks nebija tieši tā arī plānots - lai celtu PLL reitingus)

Kamī, Hičs vai Sartrs?

Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodekss. e.g. formāli ir iespējamas šaubas par objektivitāti.

Vai kaut kur ir dzimusi pārliecinoša atbilde uz jautājumu par to, kas ir vēlamāks un progresu (?) veicinošāks: politiski "neiesaistīts" žurnālists, kas savas simpātijas maina atbilstoši ikdienas/ik gada ziņu piegādātajai informācijai, vai žurnālists, kura piederība kādai partijai (un, iespējams, arī avīzes, teiksim, The Guardian, simpātijām) ir skaidri izziņota? Šķiet, domstarpības par šo nenorimst ne tikai Latvijā.

Piekrītu, ka tas ir sarežģīts jautājums un nav viennozīmīgi atbildams. Protams, no vienas puses ir labi, ja žurnālists neslēpjas un ir prognozējams savās attieksmēs un viedokļos. Acīmredzot piedāvātās izvēles gadījumā es būtu par "iesaistīto" žurnālistu.

Taču no otras, noteiktas pārliecības atbalstīšana un rakstīšana par to, manuprāt, nav gluži tas pats, kas tieša iesaistīšanās (tiešu tajā nozīmē kā institucionālu iesaistīšanos, pie kuras es pieskaitītu arī programmas rakstīšanu - un šis aspekts īstenībā ir vienīgais manas nesapratnes punkts). Iemesls varētu būt tas, ka tadā gadījumā žurnālista ieinteresētība varētu pārsniegt pieļaujamās robežas, proti, ieinteresētība būtu ne tikai par idejas tālāku izklāstīšanu, formulēšanu, popularizēšanu utml., bet arī, iespējams, personiska ieinteresētība partijas vai tajā iesaistīto cilvēku veiksmē un caur to varētu zaudēt objektivitāti.

Protams, tas ir skatījums no ideālām pozīcijām un saprotu, ka Latvijā ir salīdzinoši grūti realizēt 'divu pilsētu' - politiķu un žurnālistu - personisko interešu nošķirtību, jo Latvija ir maza utml. Tomēr - pirmais solis varētu būt vismaz institucionāla neatkarības saglabāšana, pat ja ir atklāta simpatizēšana kādam viedoklim.