04 August 2010 @ 02:47 pm
rakstnieks un angažētība  
Pēdējās partijas (PP) deputātu kandidātu sarakstā nav redzami vairāki no sākotnējiem aktīvistiem. Viņu vidū arī sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Rolšteins un rakstnieks Pauls Bankovskis. [...] "Tas nebija mans mērķis," nekandidēšanu Diena.lv atturīgi skaidroja P.Bankovskis. Partijas dibināšanā viņš iesaistījies intereses pēc, jo neviena cita neko tādu neesot piedāvājusi. Savukārt G.Knoks par rakstnieka neiesaistīšanās iemesliem saka: "Viņš strādā žurnālā Ir, tādēļ nemaz nevarētu kandidēt vēlēšanās." Diena

Man nav pretenzijas vai kkāda liela personiska nepatika pret PB, taču joprojām man šķiet dīvaini, ka publicists tipa apolitiskā žurnālā veido partijas programmu un tādējādi ir tieši iesaistīts t.s. politiskajā darbībā. Protams,skaidrs, ka partija un tās programma ir joks (veiksmīgs vai neveiksmīgs - atkarīgs no humora izjūtas.), bet no formālā aspekta PB rīcība man šķiet dīvaina.
 
 
( Post a new comment )
thel[info]thel on August 6th, 2010 - 12:28 am
Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodekss. e.g. formāli ir iespējamas šaubas par objektivitāti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
puasōns[info]anonymous on August 11th, 2010 - 09:21 pm
Vai kaut kur ir dzimusi pārliecinoša atbilde uz jautājumu par to, kas ir vēlamāks un progresu (?) veicinošāks: politiski "neiesaistīts" žurnālists, kas savas simpātijas maina atbilstoši ikdienas/ik gada ziņu piegādātajai informācijai, vai žurnālists, kura piederība kādai partijai (un, iespējams, arī avīzes, teiksim, The Guardian, simpātijām) ir skaidri izziņota? Šķiet, domstarpības par šo nenorimst ne tikai Latvijā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on August 12th, 2010 - 12:32 am
Piekrītu, ka tas ir sarežģīts jautājums un nav viennozīmīgi atbildams. Protams, no vienas puses ir labi, ja žurnālists neslēpjas un ir prognozējams savās attieksmēs un viedokļos. Acīmredzot piedāvātās izvēles gadījumā es būtu par "iesaistīto" žurnālistu.

Taču no otras, noteiktas pārliecības atbalstīšana un rakstīšana par to, manuprāt, nav gluži tas pats, kas tieša iesaistīšanās (tiešu tajā nozīmē kā institucionālu iesaistīšanos, pie kuras es pieskaitītu arī programmas rakstīšanu - un šis aspekts īstenībā ir vienīgais manas nesapratnes punkts). Iemesls varētu būt tas, ka tadā gadījumā žurnālista ieinteresētība varētu pārsniegt pieļaujamās robežas, proti, ieinteresētība būtu ne tikai par idejas tālāku izklāstīšanu, formulēšanu, popularizēšanu utml., bet arī, iespējams, personiska ieinteresētība partijas vai tajā iesaistīto cilvēku veiksmē un caur to varētu zaudēt objektivitāti.

Protams, tas ir skatījums no ideālām pozīcijām un saprotu, ka Latvijā ir salīdzinoši grūti realizēt 'divu pilsētu' - politiķu un žurnālistu - personisko interešu nošķirtību, jo Latvija ir maza utml. Tomēr - pirmais solis varētu būt vismaz institucionāla neatkarības saglabāšana, pat ja ir atklāta simpatizēšana kādam viedoklim.
(Reply) (Parent) (Link)