20 December 2009 @ 10:45 pm
Pārdomas 7dienā. Pt.2: egoisms  
Izrādās, ka Ījābs uzskata šādi:

Taču es šiem ļaudīm noteikti nepievienotos. Ne tādēļ, ka justos drošs par savu eksistenci, mājokli un darbu – tālu no tā! Taču šie ļaudis tomēr ir nākuši bļaut tikai pēc maizes un naudas, nevis pēc atšķirīgas politikas un jaunas, citādas attīstības. Ko, kas un kā varētu darīt, lai padarītu dzīvi šajā valstī ciešamāku, viņi īpaši neaizdomājas. Vēstījums ir krietni vienkāršāks: valsts, dod man dzīvokli, jo no iepriekšējā mani izmeta; valsts, dod man darbu, jo no iepriekšējā mani izmeta; valsts, dod man naudu, jo man beidzās pabalsts. Cilvēki nav gatavi ziedot laiku, ērtības un veselību, lai iestātos par principu, pret to, ka valdošā elite sistemātiski pārkāpj savas saistības pret sabiedrību. Viņi sarosās tikai tad, kad jau liek ārā no dzīvokļa un nav ko ēst. Līdz tam – pilnīgi vienalga, lai notiek kas notikdams. Aktīvs latvietis kļūst tad, kad beidzas desa; kad atkal piesolīs desu, viņš nomierināsies. Taču izbadējušos vergu dumpis nav nekāda pilsoniskā sabiedrība. Tādēļ es guļu savā gultā.

Izlasīju šo Ījāna tekstu un biju nedaudz apmulsis, jo viņš pie visas oriģinalitātes trūkuma, parasti turējās veselā saprāta robežās. Tikai dažas piezīmes. Man šķiet dīvaini, ka cilvēki, kas izrāda iniciatīvu, tiek vainoti tajā, ka viņu motivācija ir egoistiska i.e. domā par sevi, savu situāciju un nevis abstraktām vērtībām vai, nedod Dievs, neizsaka konkrētas prasības, ieteikumus it kā profesionāļu pārvaldībai. Man šķiet, ka gan ekonomika, gan arī dažādi sociāli procesi ir pietiekami sarežģīti un to izpratne prasītu visai ievērojamu studiju laiku, ko daudzi nemaz nevar atļauties. Līdz ar to, šķiet, ka vienkāršākais indikators kā varētu spriest par to, ka valstī kaut kas nav kārtībā, ir paša pieredze un nedienas. Tas, ka cilvēks nezina 'politiskos procesus', ētikas principus utml. abstrahētus no ikdienas dzīves fenomenus, pie vainas varētu būt prese un tie paši eksperti, kuru diskusijas acīmredzot nav saprotamas vai saistošas daudziem cilvēkiem. (Ok, ir arī apātijas gadījumi, taču tos es neapskatu). Godīgi sakot, es uzskatu, ka no cilvēkiem, kas ir ārpus akadēmiskās vides vai politelites pat nevajag prasīt konkrētus ierosinājumus - ne viņi ir izglītoti, ne arī, iespējams, sevi spētu sakarīgi formulēt. Pretējā gadījumā sanāk diezgan pretīgas situācijas, kad politrunātāji nicīgi izsakās par protestējošiem cilvēkiem, jo viņiem, redz, nav plāna, ierosinājumu utt. (Un nepadomā, ka protesti ir tāpēc, ka 'profesionāļu' plāni, risinājumi vai skaidrojumi etc. ir diezgan pasūdīgi). Tāpēc jau arī ir, bļe, elite, lai viņi nāktu ar normāliem priekšlikumiem, bet 'parastie' cilvēki var norādīt, vai šie priekšlikumi strādā viņu konkrētajā dzīves kontekstā vai - ne. Un tāpēc es arī uzskatu, ka ir normāli, ka protesti, 'revolūcijas' nemieri ir 'pret' kaut ko un ir egoistiski, nevis intelektuāli motivēti. Pozitīvi risinājumi - tie ir jāsniedz ekspertiem, kuriem par to maksā. Un tāpēc kundziņa Ījāba iebildes man šķiet dīvainas un nesaistošas.

Un man ir pofig, ka vēl nav radusies kaut kāda 'pilsoniskā sabiedrība', kuras dēļ Ījābs tad nu izvilktos no saviem pēļiem.
 
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on December 21st, 2009 - 11:44 am
Es piekrītu, ka minētā attieksme pret "vienkāršajiem iedzīvotājiem" ir likumsakarīgs ekspertdarbības (o, kas par vārdiņu) blakus produkts. Ja tev visu laiku ir jāsaskata dziļas sakarības un jāformulē tālejošas konsekvences, tad ar laiku tu sāc uzskatīt, ka tas ir kā divus pirkstus apslapināt un katrs daudz maz saprātīgs cilvēks spēj to izdarīt. Ergo, ja kāds to nespēj, tad tam vispār nav tiesību runāt, jo tas vienkārši ir pārāk stulbs.

No otras puses, Latvijas sabiedrībai pēdējos 10 gadus ir pieļāvusi (šis man šķiet atslēgas vārds visai šai jezgai - mēs esam pieļāvuši, ka ar mums tā notiek) tik daudz fēleru, ka reizēm tomēr gribas norādīt uz šo faktu. Un runa nav tikai par mītiskajiem "vienkāršajiem cilvēkiem", runa ir par lielu daļu "domājošu" cilvēku.

Pašlaik acīmredzot ir izdevies sasniegt kritisko punktu, kur svarīgs ir pat ne protesta pamatojums, prasības vai ieteikumi, bet protests kā tāds. Nu, kā ar dzīvniekiem - ja lopiņu ilgi moka, tad viņš vienkārši sāk spārdīties, badīties un kost.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on December 21st, 2009 - 02:02 pm
Principā piekrītu. Taču ir jautājums - ko nozīmē, ka sabiedrība ir kaut ko pieļāvusi? - piem., es neesmu ekonomikas eksperts un man par šo sfēru ir tikai laju zināšanas. Es arī nevaru izteikt specifiskus ierosinājumus, lai ko darītu lietas labā. Tāpēc es neuzskatu sevi pie vainas ekonomiskajā krīzē, nedz arī uzskatu, ka ir pieļaujami kritizēt 'parastos' iedzīvotājus, ka viņi ir pieļāvuši NI burbuli - galu gal'eksperti bija pieļāvuši šādu situāciju un kāpēc gan teorētiski viņiem neuzticēties? Vienīgā opcija, ko es sev redzu, ir pateikt, ka ir sūdīgi. Tāpat ir arī ar daudzām citām sfērām par kurām es labākajā gadījumā varu izteikt komonsens viedokli. Tāpēc es arī uzskatu, ka normālā gadījumā es protestējot uzrādu savu viedokli, bet risinājumus lai piedāvā 'zinātāji'. Tas ir arī iemesls, kāpēc es teorētiski atbalstu pat 13. janvāra grautiņus, pat ja tie bija destruktīvi, taču lika politiesaistītajiem meklēt alternatīvus risinājumus savām darbībām. Skaidrs, ka tā nav pilsoniskā sabiedrības ideāls, kas pie kafijas krūzes birojā apspriež dažādus 'būtiskus' jautājumus un kur šo jaut. apspriešana ir altruistiska - sabiedrības labā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on December 21st, 2009 - 09:52 pm
Pieļaut šajā gadījumā nozīmē neprasīt atbildību un nesodīt par pārkāpumiem. Jo viena lieta ir darīt zināmu, ka politiķu darītais nesniedz vēlamo rezultātu (diskutēt, protestēt, manifestēt), bet otra lieta ir sodīt tos, kuri par to ir atbildīgi - pieprasīt atlaišanu un nelikties mierā tik ilgi, kamēr netiek panākts savs.

Ekspertu loma šajā gadījumā būtu nevis komentēt no malas, bet pateikt - ja šitas tiks pieļauts vai atkal tas netiks padarīts, tad rītā cilvēkiem būtu jāiziet ielās. Un tālāk tas jau ir partiju, arodbiedrību un citu organizāciju uzdevums organizēt protestus. Jo citādāk mūsu elektorāts tā arī noklausīsies prātīgos ekspertus, bet nekādas darbības netiks veiktas.

Respektīvi, ekspertiem arī vairs nevajadzētu tikai vērtēt no malas, it kā viņi dzīvotu citā sabiedrībā, bet gan pūst taurē, celt trauksmi un aicināt rīkoties.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on December 22nd, 2009 - 02:03 pm
Vo, vo..
Bet itkā jau pēc idejas eksperti 'ceļ trauksmi'. Tomēr viņu rīcības piedāvājumi labākajā gadījumā ir kaut kāda dziedoša tautas sapulce, ko paši vēlāk lepni dēvē par revolūciju.
(Reply) (Parent) (Link)