Izrādās, ka Ījābs uzskata šādi:

Taču es šiem ļaudīm noteikti nepievienotos. Ne tādēļ, ka justos drošs par savu eksistenci, mājokli un darbu – tālu no tā! Taču šie ļaudis tomēr ir nākuši bļaut tikai pēc maizes un naudas, nevis pēc atšķirīgas politikas un jaunas, citādas attīstības. Ko, kas un kā varētu darīt, lai padarītu dzīvi šajā valstī ciešamāku, viņi īpaši neaizdomājas. Vēstījums ir krietni vienkāršāks: valsts, dod man dzīvokli, jo no iepriekšējā mani izmeta; valsts, dod man darbu, jo no iepriekšējā mani izmeta; valsts, dod man naudu, jo man beidzās pabalsts. Cilvēki nav gatavi ziedot laiku, ērtības un veselību, lai iestātos par principu, pret to, ka valdošā elite sistemātiski pārkāpj savas saistības pret sabiedrību. Viņi sarosās tikai tad, kad jau liek ārā no dzīvokļa un nav ko ēst. Līdz tam – pilnīgi vienalga, lai notiek kas notikdams. Aktīvs latvietis kļūst tad, kad beidzas desa; kad atkal piesolīs desu, viņš nomierināsies. Taču izbadējušos vergu dumpis nav nekāda pilsoniskā sabiedrība. Tādēļ es guļu savā gultā.

Izlasīju šo Ījāna tekstu un biju nedaudz apmulsis, jo viņš pie visas oriģinalitātes trūkuma, parasti turējās veselā saprāta robežās. Tikai dažas piezīmes. Man šķiet dīvaini, ka cilvēki, kas izrāda iniciatīvu, tiek vainoti tajā, ka viņu motivācija ir egoistiska i.e. domā par sevi, savu situāciju un nevis abstraktām vērtībām vai, nedod Dievs, neizsaka konkrētas prasības, ieteikumus it kā profesionāļu pārvaldībai. Man šķiet, ka gan ekonomika, gan arī dažādi sociāli procesi ir pietiekami sarežģīti un to izpratne prasītu visai ievērojamu studiju laiku, ko daudzi nemaz nevar atļauties. Līdz ar to, šķiet, ka vienkāršākais indikators kā varētu spriest par to, ka valstī kaut kas nav kārtībā, ir paša pieredze un nedienas. Tas, ka cilvēks nezina 'politiskos procesus', ētikas principus utml. abstrahētus no ikdienas dzīves fenomenus, pie vainas varētu būt prese un tie paši eksperti, kuru diskusijas acīmredzot nav saprotamas vai saistošas daudziem cilvēkiem. (Ok, ir arī apātijas gadījumi, taču tos es neapskatu). Godīgi sakot, es uzskatu, ka no cilvēkiem, kas ir ārpus akadēmiskās vides vai politelites pat nevajag prasīt konkrētus ierosinājumus - ne viņi ir izglītoti, ne arī, iespējams, sevi spētu sakarīgi formulēt. Pretējā gadījumā sanāk diezgan pretīgas situācijas, kad politrunātāji nicīgi izsakās par protestējošiem cilvēkiem, jo viņiem, redz, nav plāna, ierosinājumu utt. (Un nepadomā, ka protesti ir tāpēc, ka 'profesionāļu' plāni, risinājumi vai skaidrojumi etc. ir diezgan pasūdīgi). Tāpēc jau arī ir, bļe, elite, lai viņi nāktu ar normāliem priekšlikumiem, bet 'parastie' cilvēki var norādīt, vai šie priekšlikumi strādā viņu konkrētajā dzīves kontekstā vai - ne. Un tāpēc es arī uzskatu, ka ir normāli, ka protesti, 'revolūcijas' nemieri ir 'pret' kaut ko un ir egoistiski, nevis intelektuāli motivēti. Pozitīvi risinājumi - tie ir jāsniedz ekspertiem, kuriem par to maksā. Un tāpēc kundziņa Ījāba iebildes man šķiet dīvainas un nesaistošas.

Un man ir pofig, ka vēl nav radusies kaut kāda 'pilsoniskā sabiedrība', kuras dēļ Ījābs tad nu izvilktos no saviem pēļiem.