Es piekrītu, ka minētā attieksme pret "vienkāršajiem iedzīvotājiem" ir likumsakarīgs ekspertdarbības (o, kas par vārdiņu) blakus produkts. Ja tev visu laiku ir jāsaskata dziļas sakarības un jāformulē tālejošas konsekvences, tad ar laiku tu sāc uzskatīt, ka tas ir kā divus pirkstus apslapināt un katrs daudz maz saprātīgs cilvēks spēj to izdarīt. Ergo, ja kāds to nespēj, tad tam vispār nav tiesību runāt, jo tas vienkārši ir pārāk stulbs.

No otras puses, Latvijas sabiedrībai pēdējos 10 gadus ir pieļāvusi (šis man šķiet atslēgas vārds visai šai jezgai - mēs esam pieļāvuši, ka ar mums tā notiek) tik daudz fēleru, ka reizēm tomēr gribas norādīt uz šo faktu. Un runa nav tikai par mītiskajiem "vienkāršajiem cilvēkiem", runa ir par lielu daļu "domājošu" cilvēku.

Pašlaik acīmredzot ir izdevies sasniegt kritisko punktu, kur svarīgs ir pat ne protesta pamatojums, prasības vai ieteikumi, bet protests kā tāds. Nu, kā ar dzīvniekiem - ja lopiņu ilgi moka, tad viņš vienkārši sāk spārdīties, badīties un kost.