Kauzāla saikne? Kaut kādā nozīmē jau ir, t.i., tādā, ka, iespējams, bez Marksa nebūtu Ļeņina. Tomēr no otras puses - vai varam teikt, ka Marksa teorija ir pietiekams vai (un) nepieciešams Ļeņinisma nosacījums? Par šo šaubos.
Un par strīpiņu. Tur jau tā lieta, ka viena lieta ir Marksa uzskati, bet pavisam cita ir Marksisma-Ļeņinisma mācība ar kuru Marksam ir tikai pastarpināts sakars.
Bet par "vāja un realitāti sagrozoša teorija" es labāk paklusēšu.

Pastāv gana daudz aprobēts un neskaitāmas reizes labi pamatots uzskats, ka ir Marksa "teorija" ir gan pietiekams, gan nepieciešams ļeņinisma nosacījums. Grūti saprast to cilvēku motivāciju, kuri visu laiku mēģina noliegt Ļeņina pašizpratni un viņa Marksa lasījumu: https://www.marxists.org/archive/lenin/works/1913/mar/01.htm
Ir pilnīgi skaidrs, ka Ļeņinam Markss ir pravietiska figūra uz vēstures skatuves, objektīva un zinātniska + vēsturiska patiesība, kā izejas punkti, priekšpieņēmumi, uz kuriem balstoties turpināt ideju īstenot praksē. Atšķirība jau ir tikai tajā, ka Ļeņins ir vairāk marksisma praktiķis Krievijas apstākļos, savukārt Markss ir vairāk teorētiķis. Marksismā-ļeņinisma gan Iļjiča, gan Staļina variācijās ir gana daudz atsauču un pārklāšanās punktu ar paša Marksa idejām un vadmotīviem, tā ka grūti saprast, kas skaitās vai neskaitās kā pastarpināts sakars. Soc.darvinismam tad jau arī ir "pastarpināts" sakars ar nacismu.

"gana daudz atsauču un pārklāšanās punktu ar paša Marksa idejām un vadmotīviem, tā ka grūti saprast, kas skaitās vai neskaitās kā pastarpināts sakars"

varbūt būtu vieglāk saprast, ja ņemtu vērā arī pretrunas

varbūt būtu vieglāk saprast, ja ņemtu vērā tiešo pēctecību un izvērsumus. kaut vai šķiriskās apziņas koncepts - kā teiktu patreizējais ASV prezidents, very sad!

To, ka Ļeņins pats sevi un savus domubiedrus uzskatīja par vienīgajiem pareiziem marksistiem neviens nestrīdas.

Vienlaikus jābūt analfabētam, lai neredzētu, ka starp marksismu un Ļeņinismu pastāv ne viena vien būtiska pretruna. Kaut vai pašā sociālisma definīcijā, ko Ļeņins definēja, kā "valsts kapitālisma monopolu", no kuras Markss un Engelss sāktu zārkā rotēt.

Vēl viens no n-tajiem acīmredzamajiem piemēriem ir attiecībā uz partijas - nelielas, disciplinētas revolucionāru grupas vadošo lomu, kas ir acīmredzami nošpikots no Marksa un Engelsa kritizētā blankisma. Par to Ļeņinu kritizēja arī citu marksisma novirzienu pārstāvji.

Par to, ka visi dažādu novirzienu marksisti sevi un savus domubiedrus uzskatīja par vienīgajiem pareiziem marksistiem neviens nestrīdas.

Nē, Ļeņins un Engelss negrieztos no "valsts kapitālisma" definīcijas, jo viņi jau Manifestā, salīdzinoši agrīnā darbā, to redz kā efektīvu pārejas posmu uz "pilno komunismu". Tāpat arī par profesionāliem revolucionāriem Markss kopumā izsakās atzinīgi: "The Communists, therefore, are, on the one hand, practically the most advanced and resolute section of the working-class parties of every country, that section which pushes forward all others; on the other hand, theoretically, they have over the great mass of the proletariat the advantage of clearly understanding the lines of march, the conditions, and the ultimate general results of the proletarian movement. The immediate aim of the Communists is the same as that of all other proletarian parties: Formation of the proletariat into a class, overthrow of the bourgeois supremacy, conquest of political power by the proletariat."

Ļeņins pats pēc tam vairākkārt dedzīgi izsmej visus tos, kuri 19.gs. gaitā mēģinājuši Marksa doktrīnas revolucionāro kodolu nomierināt jeb buržujiskot.

Vispār valsts kapitālisma jēdziens kā tāds radās pēc Marksa un Engelsa: The term was first used by Wilhelm Liebknecht in 1896.

Arī atzinīga izteikšanās par profesionāliem revolucionāriem ir tālu no atbalsta ļeņiniski elitārai partijai.