To, ka Ļeņins pats sevi un savus domubiedrus uzskatīja par vienīgajiem pareiziem marksistiem neviens nestrīdas.

Vienlaikus jābūt analfabētam, lai neredzētu, ka starp marksismu un Ļeņinismu pastāv ne viena vien būtiska pretruna. Kaut vai pašā sociālisma definīcijā, ko Ļeņins definēja, kā "valsts kapitālisma monopolu", no kuras Markss un Engelss sāktu zārkā rotēt.

Vēl viens no n-tajiem acīmredzamajiem piemēriem ir attiecībā uz partijas - nelielas, disciplinētas revolucionāru grupas vadošo lomu, kas ir acīmredzami nošpikots no Marksa un Engelsa kritizētā blankisma. Par to Ļeņinu kritizēja arī citu marksisma novirzienu pārstāvji.