Par to, ka visi dažādu novirzienu marksisti sevi un savus domubiedrus uzskatīja par vienīgajiem pareiziem marksistiem neviens nestrīdas.

Nē, Ļeņins un Engelss negrieztos no "valsts kapitālisma" definīcijas, jo viņi jau Manifestā, salīdzinoši agrīnā darbā, to redz kā efektīvu pārejas posmu uz "pilno komunismu". Tāpat arī par profesionāliem revolucionāriem Markss kopumā izsakās atzinīgi: "The Communists, therefore, are, on the one hand, practically the most advanced and resolute section of the working-class parties of every country, that section which pushes forward all others; on the other hand, theoretically, they have over the great mass of the proletariat the advantage of clearly understanding the lines of march, the conditions, and the ultimate general results of the proletarian movement. The immediate aim of the Communists is the same as that of all other proletarian parties: Formation of the proletariat into a class, overthrow of the bourgeois supremacy, conquest of political power by the proletariat."

Ļeņins pats pēc tam vairākkārt dedzīgi izsmej visus tos, kuri 19.gs. gaitā mēģinājuši Marksa doktrīnas revolucionāro kodolu nomierināt jeb buržujiskot.