Raksts vienkārši norāda, ka Junkera attieksme nav diez ko taktiska, ņemot vērā, ka ļoti daudz ES valstis ilgu laiku pret savu pilsoņu gribu dzīvoja tādās uzspiestās sociālās organizācijas formās, kurās vairāki kaut vai "Komunistu manifesta" punkti tiešām tika izpildīti.
Ļeņins tiešām ir visai uzticams Marksam, lai gan proletariāta diktatūra ir doma, kas šur tur pavīd Marksā, pie Ļeņina, ņemot vērā vēsturisko situāciju un nepakļāvīgās tumsonīgo zemnieku masas, šī ideja iegūst teorētisku briedumu, izvērsumu un nopamatotību.

Latviski labs, ticams un izsmeļošs marksisma-ļeņinisma kauzālās saiknes raksturojums sniegts Benta Jensena "Lielajā gulagā", kas ir ne tik daudz darbs par lielo gulagu, cik par rietumu intelektuāļo hronisko acu pievēršanu uz zvērībām, kas pastrādātas praktiskā marksisma vārdā.

Nu, tiešu saikni var uzrādīt arī starp marksismu un abolicionismu. Vai, piem., literatūrkritiku, socioloģiju, eksistenciālismu utt. Ar to vien pietiktu, lai svinētu viņa jubileju. Uzsvaru likt tikai uz politiskajām sekām ir pārāk vienkāršoti.

Turklāt joprojām nav skaidrs, kāpēc lai Markss būtu atbildīgs par sekotājiem, kas patvaļīgi pārinterpretēja viņa darbus savām vajadzībām?

Nē, starp marksismu un abolicionismu t i e š u saikni nevar novilkt, lai vai cik ironiski tu to biji domājis, tāpat arī starp marksismu un eksistenciālismu ne. ES ir politisks bloks, Junkers ir politiska persona, un liela daļa no dalībvalstīm cieta zem uzspiestiem politiskiem režīmiem, kuri sevi apzināti un mērķtiecīgi apzīmēja kā marksistiski-ļeņiniskus polārā opozīcijā kapitālistiski-buržuāziskām demokrātijām. Pasākuma cinisms - ko gan diemžēl nepiemin Ījabs - turklāt slēpjas tajā, ka tas ir Ķīnas Tautas Republikas kūrēts pasākums, kurā svinīgu uzruna saka it kā "atvērtās pasaules" epigonis.

Tā ir viena no Ījaba un citu komentētāju tēzēm, ka runa nebūt nav par patvaļīgām pārinterpretācijām, bet gan par konsekventu un loģisku Marksa tēžu novešanu līdz praktiskai īstenošanai un izvērsumiem. Piemēram, Ījabs mēģina uzstāties kā klasiskais liberālis, kam patīk atvērtās sabiedrības ideja, bet Markss ar draugiem klasisko liberāļu atvērto sabiedrību izsmēja kā buržuju liekulību un reakcionāru ideoloģisku apmānu. Utt. Ir pavisam vienkārši - Markss ir atbildīgs par sliktu un neadekvātu kapitālisma politekonomijas kritiku, kā arī par vēl sliktākiem piedāvājumiem šo iekārtu gāzt. Ir ļoti labi zināmi Marksa uzskati gan par, piemēram, zemnieku karu Vācijā, gan par franču revolūciju un arī 1848. gada revolūcijām.

Doooh. Ījabs savā rakstā tieši pasaka, ka "saukt to par Marksa ideju īstenošanu nozīmē atzīties pilnīgā nezināšanā par viņa rakstīto". :D

Lai nebūtu nekādu ilūziju: https://en.wikipedia.org/wiki/Dictatorship_of_the_proletariat#Karl_Marx

Īstenībā fui, tava un līdzīgu atmazgāšanas mēģinājumu rezultātā nākas vēlreiz palasīt Marksa tekstus, to pašu Gotas programmas kritiku un Pilsoņkaru Francijā, un, patiesi - Junkeram ne tikai nevajadzēja teikt runu pasākumā, viņam vajadzēja būt morālam un politiskam pienākumam kārtējo reizi nosodīt Marksu. UN t i e š i tāpēc, ka viņa murgainās domas, idejas, izteikumi un kritikas ir tik katastrofāli ietekmējušas filozofijas, politikas un sociālās domas vēsturisko gaitu.